No 31. jūlija līdz 7. augustam Latgales baznīcās jau 12. reizi notiks festivāls "Latgales ērģeļu dienas 2022"  - ar četriem koncertiem, kas veidoti koncertmeditācijas formātā. Plašāk - stāsta ērģelniece un festivāla rīkotāja, ērģelniece Larisa Carjkova.

Festivālā piedalās soprāni Ilze Grēvele-Skaraine un Ingrīda Balode, tenors Juris Vizbulis, akordeonists Aldis Kise, vijolniece Līva Tomiņa,  sitaminstrumentālists  Reinis Tomiņš, ērģelnieces Larisa Carjkova, Guna Kise, Līga Ivāne, Baiba Betlere un priesteri Viktors Naglis, Ainārs Londe un Juris Skutelis. Šogad festivāla koncerti pirmo reizi notiks Ludzā un Atašienē, kur tiks ieskandināti nesen atjaunotie instrumenti.

Koncerti ir veidoti kā meditācijas, kur mūzika un vārds mijiedarbojoties veido telpu pārdomām par ikviena cilvēka svarīgajām tēmām, ļaujot izbaudīt un sajust plašu sajūtu un emociju spektru. Lai mūzikas baudījums būtu pilnīgāks, ar video projekcijas palīdzību klausītāji varēs vērot mākslinieku priekšnesumu tuvplānā, redzēt emocijas un izpildījuma tehniskās nianses. Turpinot tradīciju, visi interesenti pēc katra koncerta ir aicināti tuvāk iepazīties ar konkrēto ērģeļu uzbūvi un darbības principiem, kā arī pieredzējušo mākslinieku pavadībā pamuzicēt paši.

Kāda bija iecere, pirms 12 gadiem pirmoreiz rīkojot festivālu "Latgales ērģeļmūzikas dienas"?

Ļoti daudzi ērģelnieki ir no Latgales, un radās ideja, ka mēs varētu sniegt savu artavu kā pateicību dzimtajam novadam un spēlēt koncertus baznīcās, jo izrādījās, ka cilvēkiem šie koncerti ir vajadzīgi un viņi tiešām vēlas nākt un klausīties mūziku. Diemžēl ne visi mūziķi var aizbraukt uz tik tālu novadu, arī pašvaldības ne vienmēr spēj noorganizēt šādus koncertus, tāpēc izdomājām  ieskandināt ērģeles Latgales dievnamos, koncertos piedaloties Latgales ērģelniekiem, kā arī viesiem no citiem novadiem un valstīm. Ideja guva ļoti lielu atbalstu un cilvēkiem ļoti patika, draudzes pieteicās palīdzēt rīkot koncertus un aicināt ciemos mūziķus.  Rit jau divpadsmitais gads, un ir liels prieks, ka tas ietekmējis ērģeļmūzikas attīstību reģionā: parādījās ērgeļspēles nodaļas vairākās mūzikas skolās, vairāki draudžu ērģelniekiem ieguva papildus profesionālo kvalifikāciju Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, lai varētu darboties pilnvērtīgāk un profesionālāk. Liela atsaucība arī jauniešu vidū. ir lielā atsauksme mani interesē un. Notiek arī citi koncerti, kur tiek izmantotas ērģeles un skan mūzika, un baznīca atkal pārvēršas par kultūras un garīguma centru, par ko ir liels prieks.

Vai šis process arī aktualizējis jautājumu par Latgales dievnamu ērģeļu stāvokli? Vai pieaugusi izpratne, ka ērģeles ir instruments, kurš jālolo, par to ir jārūpējas.

Jā, tā arī bija viena no pamatdomām, jo ne visās draudzēs ērģeles bija labā stāvoklī, un pēc šiem koncertiem draudze un priesteri saprata, ka ērģeles ir jākopj regulāri, nevis reizi desmitgadē. Festivāla laikā mēs arī vācām ziedojumus dažādu ērģeļu restaurācijai vai vismaz šī procesa uzsākšanai. Un rezultātā Viļakā jau ir krietni uzlabots instruments, Prezmā tika nomainīta gaisa padeves sistēma, Rogovkas ērģeles gandrīz jau renovētas un arī citas draudzes saorganizējās un sāka uzstādīt ērģeles vai meklēt iespējas, kā esošās atjaunot.

Vai ir kāds instruments, kuru šogad ieskandināsies pirmoreiz, kurš atguvis savu spozmi un tagad startēs jaunās krāsās?

Jā, šogad mums notiks koncerti Atašienes un Ludzas baznīcās, abas festivālā piedalās pirmoreiz. Atašienes baznīcas viena manuāļa ērģeles uzstādītas 2019. gadā ar Jāņa Pelšes un Alvja Melbārža gādību. Uz tām var spēlēt, ir ļoti skanīgas un diezgan jaudīgas, kā arī prieks par Ludzas baznīcu. Turp pārvestas ērģeles, kuras ilgu laiku līdz 2001. gadam atradās Jēzus Sirds katedrālē Rēzeknē, tad piecus gadus stāvēja garāžā un tad tās tika pārvestas uz Ludzu. Tas ir Pēterburgas meistara Lūkasa instruments ar 15 reģistriem un diviem manuāļiem, diezgan skanīgs. Meistars Alvis Melbārdis uzņēmās rūpes par šo instrumentu. Stabules tam bija, bet tehniskais stāvoklis bija diezgan smags. Nu ir liels darbs izdarīts, praktiski visi reģistri skan, vēl darāmā daudz, bet instruments pilnvērtīgi kalpo dievkalpojumos un 31. jūlijā festivāla atklāšanas koncertā skanēs kā koncertinstruments.

Kā izvēlaties, kuros dievnamos un pie kurām ērģelēm notiks festivāla koncerti?

Vispirms apzinām draudžu pieteikumus, tad mēģinām saprast, kādā stāvoklī ir ērģeles, vai uz tā varētu sniegt koncertu, jo tkoncertrepertuāra specifika atšķiras no dievkalpojuma mūzikas. Mums ir tādas tradicionālas vietas, kur vienmēr rīkojam koncertus, tās ir Krustpils un Rēzeknē, jo tur ir labi instrumenti un atsaucīgas draudzes, cilvēki nāk un klausās koncertus. Kā arī  katru gadu iekļaujam jaunas vietas un šogad tā ir Ludza un Atašiene. Līdz šim regulāri ir bijuši koncerti Kārsavā, bet šogad Kārsavas instruments nedaudz atpūšas un tad nākamgad atkal skanēs.