Ar Garīgās mūzikas koncertu, virsdiriģentu un diriģentu godināšanu, kā arī lielkoncertu “Mēs turpināsimies” sestdien, 13. septembrī, Dobelē tiks atzīmēta Kurzemes dziesmu svētku 155. gadskārta. Svinīgajā notikumā piedalīsies 55 Latvijas kori, astoņi Zemgales pūtēju orķestri un solisti.

Plašāk - sarunā ar svētku koncertu māksliniecisko vadītāju, Dobeles un Saldus novadu koru virsdiriģenti Māru Marnauzu: “Mūsdienās Latvijā ir ļoti svarīgi rūpīgi kopt un sargāt kora dziedāšanas tradīcijas un nodot tās tālāk no paaudzes paaudzē, stiprināt saikni ar vēsturi, saglabāt identitāti, vērtības, vienotību un latviešu valodu. Ir svarīgi atcerēties, ka

pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku, kas notika 1873. gadā Rīgā, tradīcija sakņojas divos ļoti nozīmīgos pasākumos – pirmajā Vidzemes latviešu dziesmu dienā Dikļos 1864. gadā un pirmajā Kurzemes latviešu dziesmu dienā Dobelē 1870. gadā, ko nereti dēvē par Vispārējo latviešu Dziesmu svētku ģenerālmēģinājumu.”

Svētku programma veidota, turpinot Pirmās Kurzemes dziesmu dienas idejas autora, Irlavas Skolotāju semināra skolotāja, diriģenta, ērģelnieka un ērģeļmeistara Jāņa Bētiņa dibinātās tradīcijas. Dobeles Evaņģēliski luteriskajā baznīcā norisināsies Garīgās mūzikas koncerts, kurā atkal skanēs šogad atjaunotās ērģeles, ko savulaik būvējis ērģeļmeistars Karls Pēters Oto Hermanis un paplašinājis Jānis Bētiņš. Dobeles Pilī, kur pirms 155 gadiem dziesmas lielo dienu pieskandināja kori no Dobeles, Irlavas, Jaunpils, Struteles, Džūkstes, Bukaišiem, Bērzmuižas, Iecavas, Durbes un citām vietām, tiks godināti šī gada svētku virsdiriģenti un diriģenti. Dobeles Ķestermeža estrādē notiks lielkoncerts “Mēs turpināsimies” ar 1300 lielu dziedātāju kopkori.

“Kā īpaši emocionāli mirkļi koncertā noteikti būs Emīla Dārziņa, Selgas Mences un Ērika Ešenvalda dziesmu veltījums izcilā diriģenta Jāņa Zirņa piemiņai un godināšanai,

kura devums kā ilgstoša Dobeles un Saldus novadu koru virsdiriģenta darbībā un divu Dobeles novada koru – “Sidrabe” un “Auce” mākslinieciskajā vadībā ir ļoti nozīmīgs,” teic Māra Marnauza.