16. martā bija Elzas Rozentāles jeb Aspazijas dzimšanas diena. Komponists un ģitārists Svens Vilsons un dziedātājs Kārlis Mangulsons to atzīmēja pavisam īpaši, klajā laižot jaunu dziesmu ar Aspazijas vārdiem "Koka spēks". 

Inga Žilinska: Sven, jūs rakstāt, ka šī dziesma tapusi pavisam dabiski un pavisam ātri. Kas toreiz, braucot vilcienā, jūs uzrunāja Aspazijas dzejolī "Koka spēks"?

Svens Vilsons: Tā bija rudenīga septembra diena, kad es šo dzejoli lasīju... Tas ir par iekšējo spēku, kas mīt ikkatrā no mums un visapkārt dabā. Mēs, cilvēki, esam daļa no šīs dabas. Tagad varam redzēt, kā ārā viss zaļo, spraucas un atdzimst pēc garās ziemas, un Aspazija savā dzejā to mums arī vēsta – ka mūs var lauzt, var būt dažādas dzīves grūtības, bet – kā viņa dzejolī saka – "Lai rudenī nokrīt man pēdējā lapa, / es atjaunots atkal celšos no kapa". Tas "atkal"...

Jā, ar mums kaut kas ir noticis, bet mēs atkal ceļamies un to cīņu turpinām! Tāpat arī dabā – viss notiek cikliski: rudens, ziema, pavasaris, vasara – vienmēr viss mirst un atkal ceļas no jauna. Tas mani uzrunāja.

Esat strādājis ar Aspazijas tekstu jau iepriekš, bijušas arī dziesmas, kas radītas Beātei Zviedrei. Kā jūs raksturotu Aspazijas dzeju - viegli to tvert mūzikā? Vai tomēr viņas panti prasa piepūli un mūzikā kārtojas sarežģīti?

Aspazijas dzeja ļoti labi iet kopā ar mūziku! Viņā ir spītīgas cīnītājas gars. Ir interesanti radīt mūziku ar viņas dzeju. Aspazijas dzeja ir ļoti pateicīga mūzikai!

Pilnu interviju un jauno dziesmu klausieties audioierakstā!