Kristīne Hanna (Kristin Hannah; dz. 1960) ir amerikāņu rakstniece, kuras literārie darbi vairākkārt kļuvuši par New York Times bestselleriem. Latviski nesen iznācis jau ceturtais viņas romāns "Sievietes". Lasītājiem latviski tiek piedāvāti arī romāni: "Lakstīgala", "Četri vēji" un "Baltā nekuriene". 

Jaunāko latviski izdoto romānu "Sievietes" tulkojusi Silvija Brice. Viņu iztaujājam gan par šo romānu, gan topošo tulkojumu, un sākām ar jautājumu "Kas slēpjas zem vārda "sievietes?"

"Sievietes... Tur slēpjas čūskas un serpentārijs, bet ir arī izņēmumi," teic Silvija Brice. ""Sievietes" ir nupat iznākusī Kristīnes Hannas grāmata par Vjetnamas karu. Protams, kā jau Kristīnei Hannai, runa ir arī par mīlestību un kādu vēl, bet šī grāmata ir par karu.

Katrā lappusē man bija vairāk vai mazāk apzināti jādomā par Ukrainu, neizbēgami – ne jau tāpēc, ka Vjetnama mums būtu tikpat tuvu, bet gan tāpēc, ka karš ir karš un karš ir briesmīgs.

Romāns sākas ar to, ka vienā bagātā, turīgā Dienvidkalifonijas ģimenē ir dzimusi un augusi meitene, ir 65. gads, viņa pēkšņi uzzina, apjēdz, ka arī sievietes var būt varones, kas ir tik pretrunīgi viņas audzināšanā, viņas dabā, bagāto dienvidu attieksmē pret dzīvi – sievietei ir jābūt smukai, jāgreznojas un tā. Bet risinās karš, viņas brālis aiziet karā, un viņa, kura ir beigusi mākslas skolu, arī piesakās armijā par žēlsirdīgo māsu, par medicīnas māsu."