"Savulaik kino pēc būtības bija iluzionisma māksla – tikai kustīgās bildēs un uz filmu lentes," saka kinokritiķe un Kino "Splendid Palace" mākslinieciskā vadītāja DAIRA ĀBOLIŅA.

"Klasikas" studijā viņu aicinājusi Inta Pīrāga, lai plašāk izvaicātu par kinoteātra jauno sezonu, kas 23. augustā sadarbībā ar Rīgā notiekošā prestižā Eiropas Iluzionisma vēstures kongresa rīkotājiem, Iluzionisma teātri-muzeju Mystero, noritēs burvju mākslas noskaņās.

Proti, sezonas atklāšanas vakarā "Splendid Palace" būs skatāma vēsturiskā 1920. gada amerikāņu mēmā piedzīvojumu filma "Baisā sala" ("Terror Island"). Tās režisors ir Džeimss Krūzs (James Cruze) un filmas varoni atveido slavenais burvju mākslinieks, aktieris un kaskadieris Harijs Hudīni (Harry Houdini). Filma tiks demonstrēta dzīvās klavierspēles pavadījumā, kas būs pianista Riharda Plešanova pārziņā.

Inta Pīrāga: Šoreiz sāksiet iluzionistiskā manierē, kas ievedīs mūs burvju mākslas estētikā līdz ar pirmo seansu "Baisā sala". Sakiet, kādēļ tāda izvēle?

Daira Āboliņa: Protams, tā ir diezgan ekstrēma izvēle. Bet šī kinolente ir pagājušā gadsimta 20. gadu filma, tātad klasiku klasika, kuras centrālā personība ir burvju mākslinieks (mūsdienās teiktu – arī kaskadieris) un aktieris Harijs Hudīni, kuru Latvijā gandrīz nepazīst. Bet viņš ir unikāls…

1920. gadā, kad kinoteātris "Splendid Palace" nebija vēl atklāts (to atklāja 1923. gadā), kino pēc būtības bija iluzionisma māksla – tikai kustīgās bildēs un uz filmu lentes.

Šis vakars būs ļoti īpašs arī tāpēc, ka mūsu viesi būs 10. Starptautiskā Iluzionisma kongresa dalībnieki, kuri būs ieradušies Rīgā, lai runātu par nopietnām lietām savā mākslā, un viņi visi būs arī šī vakara viesi. Paldies Dacei un Enriko Pecolli, kuri izvēlējās šo vakaru būt kopā ar mums!

Visbeidzot, tas būs arī mūzikas vakars, jo filmu pavadīs izcilais pianists Rihards Plešanovs ar savu dzīvo improvizāciju, tāpēc šis būs kino un mūzikas vakars jeb filma ar pianista dzīvo koncertu. Šobrīd esam diezgan satraukti, kā viss izdosies, jo tas būs neatkārtojami – pasākums būs dzīvs, un,

ņemot vērā, ka filmai ir ass sižets, Rihards arī būs tas, kurš palīdzēs labāk saprast filmas dramaturģiju. Tā ka si, dramatiski notikumi būs gan filmā, gan klavierspēlē.

Vai "Baisā sala" Latvijā ir jebkad demonstrēta?

Neuzņemos pilnīgu atbildību apgalvot, bet teiktu, ka nav. Gan jau īstie kino vēsturnieki, kuri pēta 20. un 30., bet jo īpaši 20. gadu kino vēsturi, ir zinājuši par šīs filmas eksistenci. Es pati šo unikālo filmu atklāju šogad – kopā ar Daci un Enriko Pecolli, un biju ļoti pārsteigta par zemūdens filmējumiem un trikiem, ko šī filma piedāvā.

Kas vēl ir šīs filmas pievienotā mākslinieciskā vērtība līdzās trikiem? Varbūt arī aktierspēle?

Protams! Bet to mēs nevaram vienu no otra atdalīt, jo galvenās lomas atveidotājs Harijs Hudīni bija gan burvju mākslinieks, gan aktieris un arī kaskadieris: ar saviem trikiem viņš bija pazīstams gan uz skatuves, gan arī pēc šīs filmas.

Šī ir neparasta filma ne tikai no izpildījuma, bet arī kino valodas viedokļa. Jau minēju filmēšanu zem ūdens. Kā tolaik ar kameru to varēja izdarīt?!

Bez tam ir arī dažādi citi triki: kā viņš izlaužas no slēgta būra, viņa kaskadiera māka un arī citi triki, kurus nestāstīšu, jo ir vērts tos redzēt uz ekrāna. Harijam Hudīni un arī citiem tā perioda aktieriem bija jābūt fiziski ļoti veikliem, asprātīgiem, aktieriski meistarīgiem un ar labu humora izjūtu apveltītiem cilvēkiem, lai skatītāji nepamanītu, ka tā ir burvju māksla...

Filma atklās izlasi "Gadsimta liecinieki", ko piedāvāsiet jaunajā sezonā...

Šogad klasikas izlase iezīmēs interesantas personības vai arī kinovalodas pavērsienus desmitgažu griezumā. Trīsdesmitos gadus 12. oktobrī iezīmēs filma "Cilindrs", kas Latvijā ir mazāk pazīstama. Tās galvenie varoņi ir Freds Astērs un Džindžera Rodžersa, kas bija dejotāju pāris. Tā ir deju filma, kurā varoņi savas jūtas izpauž caur deju. Četrdesmitos gadus personificēs filma-leģenda "Gilda" ar Ritu Heivorti un Glenu Fordu galvenajās lomās un iezīmē tā saucamo film noir stilu: tā ir absolūtā šī stila klasika!

Savukārt 17. decembrī svinēsim kinoteātra "Splendid Palace" 102. dzimšanas dienu, un šī seansa īpašais notikums būs filma "Džentlmeņi izvēlas blondīnes" ar Merilinu Monro un Džeinu Raselu.

Šīs meitenes negrib neko vairāk kā izdevīgi apprecēties, bet tas nav tik vienkārši, jo viņas uzmana privātdetektīvs, kura uzdevums – meitenēm neļaut būt pārāk vieglprātīgām… (..) Tā ir 1953. gada filma, kas tapusi pēc 1949. gada mūzikla.

Šo kolekciju noslēgsim ar filmu "Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais". Tā ir Pītera Grīneveja filma, kurā milzīga nozīme ne tikai estētikai, bet arī mūzikai. Visas filmas tā vai citādi saistītas ar izcilu muzikālo partitūru: vai nu tas būs mūzikls, vai arī mūzika, kas īpaši radīta filmām.

Taču jau šī gada nogalē gaidām ļoti īpašu notikumu – pēc rekonstrukcijas atklāsim bijušo Mazo zāli, kura ieguvusi nosaukumu "Straumes zāle". Un šī zāle, kas tikusi pie jauna kinoprojektora un jauna dizaina, tiks atklāta ar īpašu filmu kolekciju, ko atlasījusi filmas "Straume" radošā komanda, un tajā būs ļoti izaicinošs repertuārs.

Datumu pagaidām vēl nenosaucam, bet tas būs gada nogalē. Mēs paši ļoti gaidām šo notikumu, jo zālei bija vajadzīga rekonstrukcija, un tagad mēs ieguvām šādu iespēju to izveidot kā veltījumu filmai. Kā pajokoja producents Matīss Kaža, tas ir tāpat kā kādu ielu nosaukt filmas vārdā. Mēs kinozāli nosaucām filmas vārdā, kas mums šogad sagādājusi tik daudz prieka.