6. marta vakarā norisināsies grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" noslēguma ceremonija, un dokumentālo izdevumu nominantu vidī ir arī tekstu krājums “Paradžanovs. Pasaules. Scenāriji un vēstules no zonas", kuram dizainu radījis Aleksejs Muraško.

"Šajā izlasē apkopotie Sergeja Paradžanova teksti dod lasītājam iespēju apjaust ģēnija būtību, lai gan jāapzinās, ka līdz galam to notvert neizdosies. Kino vēsturē ir tikai nedaudzi "dārgakmeņi", kas mirdz Paradžanova talanta idiosinkrāzijas spožumā," raksta kinorežisors Dāvis Sīmanis. Bagātīgi ilustrēto, apgādā "Pētergailis"izdoto izlasi “Paradžanovs. Pasaules. Scenāriji un vēstules no zonas" ir sastādījušas Karinē Paronjanca un Ilze Paegle-Mkrtčjana, kas ir arī tekstu tulkotāja.

Liega Piešiņa tikās ar mākslinieci Karinē Paronjancu, kura stāsta: "Vispirms Paradžanovu atklāju kā brīnišķīgu mākslinieku. Tā bija manas agras bērnības pieredze, kad vēl tikai startēju mākslas skolā. Varbūt atceraties, bija brīnišķīga izstāde, kur varēja redzēt klātienē lielā meistaru asamblāžas, brīnišķīgas kolāžas un vizuālos darbus. Tas man bija spēcīgs mākslas piedzīvojums - šī taktilā pasaule un tas, kā viņš izmanto pagātnes artefaktus, lai izveidotu kaut ko tik mūsdienīgu, tik interesantu un uzrunājošu. Tolaik biju vēl bērns, bet tas atstāja tik košas atmiņas par ornamentiem un faktūrām, tas bija tiešām milzīgs piedzīvojums.

Mākslas akadēmijas laikos man uzdāvināja Paradžanova scenāriju tekstu krājumu "Grēksūdze" un biju pārsteigta arī par šo tēlaino, pat taktilo valodu, ka viņš brīnišķīgi raksta. Tātad ne tikai filmas un  vizuālie darbi, bet arī  teksti ir īsts mākslas darbs.

Pēc būtības visu manu daiļradi tagad caurstrāvo tie paši simboli, arī tā pati granātābolu krāsa. Kad tuvojās Paradžanova simt gadu jubileja, vēlējos, lai ir kāda paliekoša, vēsturiska vērtība abu mūsu valstu - Armēnijas un Latvijas - kontekstā. Biju pārsteigta, ka neviens viņa darbs, viņa teksti nebija pārtulkoti latviešu valodā, izņemot dažus materiālus žurnālā "Rīgas Laiks". Tad sapratu, ka vēlos to uzņemties, un tas bija absolūts dvēseles, sirds aicinājums. Tobrīd vēl neapzinājos, cik tas būs nopietns, sarežģīts darbs, ka būs jāuzņemas juridiskā un finansiālā puse, ka būs ļoti sarežģīti atrast izdevēju, zinot darba apjomu. Es kā iesācējs, protams, ļoti pārvērtēju savas spējas, bet beigu beigās mēs tikām līdz šim krājumam."