Jānis Šipkēvics: Laiks šobrīd ir sajūtām pielādēts...

"Laiks šobrīd ir pilns sajūtām pielādēts. Droši vien šogad vairāk nekā citus gadus. Ir jāpalūkojas uz visu, kas mums ir – uz to, kas apkārt, uz zemi, kurā dzīvojam, uz valodu, kurā varam izteikt savas domas un noteikt to, kā mēs dzīvojam savā zemē," atzīst Jānis Šipkēvics jeb Shipsea. 15. novembrī pulksten 19 mākslas centrā "Zuzeum" notiks viņa iniciētās akustiskās mūzikas sērijas "Pasaule viesistabā" ceturtais vakars. Kā jau Latvijas svētku nedēļā, tas izskanēs patriotiskās noskaņās.

Ieskatīties savas valsts vēsturē un dalīties stāstos notikuma laikā palīdzēs žurnāliste, Pasaules Dabas fonda Latvijā vēstnese Kristīne Garklāva, bet muzikālos stāstus stāstīs ģitārists, solists un dziesmu autors Miķelis Putniņš no grupas "Ezeri", koklētāja un etnomuzikoloģe Laima Jansone un pats koncerta programmas kurators Jānis Šipkēvics.

Liene Jakovļeva: Kā tu šajā nedēļā, šajā laikā jūties?

Jānis Šipkēvics: Laiks šobrīd ir pilns sajūtām pielādēts. Droši vien šogad vairāk nekā citus gadus. Ir jāpalūkojas uz visu, kas mums ir – uz to, kas apkārt, uz zemi, kurā dzīvojam, uz valodu, kurā varam izteikt savas domas un noteikt to, kā mēs dzīvojam savā zemē. Līdz ar to sajūta ir dziļāka un grodāka nekā citus gadus, sākot jau no Lāčplēša dienas un gaidot mūsu valsts dzimšanas dienas svinēšanu.

Kopā ar saviem draugiem tu jau ceturto reizi aicini uz mākslas centru "Zuzeum", un šoreiz esat pievērsušies pašu mājām – Latvijai. Iepriekš esat izstaigājuši Lietuvu, Ukrainu un Igauniju.

Tā jau izveidojusies kā ļoti iedvesmojoša tradīcija, kuru iesākām pirms vairākiem mēnešiem, kad aizsākām valstu un kultūru iepazīšanu.

Iesākām ar Ukrainu un nu esam nokļuvuši līdz Latvijai divu iemeslu dēļ: tāpēc, ka ir svētku nedēļa un iepazīt pašiem savu zemi un arī kultūru vēlreiz un dziļāk nekad nav lieki.

Otrkārt, Lietuva un Igaunija bija iepriekšējās pieturvietas tamdēļ, ka mākslas centrs "Zuzeum" šībrīža ekspozīcija ir veltīta Baltijas mākslinieku darbiem, un tā ir vēl pēdējo nedēļu apskatāma – tāpēc arī mēs paralēli mākslai otrajā stāvā "Zuzeum" viesistabā risinājām Baltijas kultūras cildināšanu un satikšanos ar lietuviešu un igauņu mūziķiem.

Arī šodien līdzās sarunām un mūzikai būs iespējams aplūkot šo izstādi. Bet tavā ziņā būs sarunu un mūzikas piepildījums šim vakaram.

Ikreiz man ir privilēģija un gods – ieraudzīt tos līdzstāstniekus, ar kuriem mēs katru zemi un kultūru atklājam un cildinām. Šajā reizē tie ir mani domubiedri, kuri šādā kombinācijā vēl nekad nav sastapti. Esam daudz spēlējuši kopā ar Miķeli Putniņu un grupu "Ezeri". Miķelis ir ārkārtīgi latvisks, talantīgs, un tai pat laikā – ļoti pasaulīgi domājošs. Miķelim talkā nāks arī Laima Jansone, ar kuru kopā esam bijuši gan raidījumā "Skaņusaite", gan festivālā "Porta". Laima ir absolūti organisks elements šajā sadarbībā.

Varbūt negaidītāks papildinājums šim minifestivālam ir Kristīne Garklāva, kura mums labi zināma kā ziņu moderatore un dabas atspoguļotāja – viņai piemīt talants lietot sociālos tīklus daudz jēgpilnāk nekā ierasts. Šajā gadījumā tieši Kristīne būs šī stāsta atklājēja, vārda meistare: man ļoti patīk, kā viņa redz mūsu zemi, mūsu valsti,

notikumus un, protams, ne tikai mūsu valsti – arī viņas stāstījums par notiekošo Ukrainā jau kopš februāra kaut kā ļoti rosināja mani domāt, ka tas būtu ārkārtīgi jaudīgs un ļoti vērtīgs papildinājums šim vakaram. 

Kāda vispār ir šo vakaru uzbūve un būtība? 

Pamatdoma, kāpēc to sauc par "Pasauli viesistabā", ir tāda: iztēlojos, ka, piemēram, kāds ir bijis ceļojumā vai cieši saistīts ar kādu vietu, un pie viņa atnāk ciemiņi, kuriem šis stāstnieks gan caur mūziku, gan arī caur vārdu atklāj kaut ko sev ļoti būtisku un dalās tajā.

Katrreiz tas ir pilnīgi savādāk, citādāk. Citreiz tiešām tu skaties bildes un tad ir tāds kā diapozitīvu vakars, citreiz tā ir muzikāla meditācija ar stāstiem līdzās, bet citreiz tas ir tā, ka tu saaicini kopā savu ģimeni un tuvākos, lai pastāstītu, kā tev gājis, piemēram, ceļojumā apkārt pasaulei...

Tā tas ir iecerēts, tā es to iztēlojos, un katrreiz tas tiešām pierāda savu citādo formu, kādā tas piedzimst, un par to man liels prieks. Kā tas būs šoreiz, es tiešām nezinu, bet, manuprāt, „sastāvdaļas” ir ļoti jaudīgas un intriģējošas. Un es ļoti gaidu šo vakaru un cilvēkus, kas nāks ciemos. Būtiski, ka mūziku izvēlamies tieši pēc tāda paša atlases principa – mēģinām izvēlēties dziesmas, kas mums pašiem daudz nozīmē un kas varētu stāstīt stāstu par konkrēto zemi un kultūru.