Atzīmējot dubultās jubilejas gadu – sirreālisma kustībai aprit 100, bet čehu sirreālistam Janam Švankmajeram šis ir 90. dzīves gads - festivāla ietvaros būs skatāma dižā animācijas burvja retrospekcija. Režisors saka, ka

animēta filma ir kā maģija: “Tas ir veids, kā maģija kļūst par ikdienas sastāvdaļu.”

Sirreālisms kino viņam ir domāšanas veids, filozofija, garīgs ceļš, nevis vienkārši atšķirīga estētika. Māls, dzīvnieku skeleti, antikvāras mēbeles un trauki, spalvas, nebeidzams arsenāls ar krāmiem, kuri vākti daudzu gadu garumā, veido Jana Švankmajera kino pasaules izteiksmes līdzekļu arsenālu. Tur satiekas smalka ironija un pasaulslavenais čehu humora tiešums. Švankmajera veidoto īsmetrāžu seansā tiks izrādīta tāda viņa filmogrāfijas klasika kā “Dzīvoklis” (Flat, 1968), “Gaļas mīla” (Meat Love, 1989), “Staļinisma nāve Bohēmijā” (The Death of Stalinism in Bohemia, 1991), “Ēdiens” (Food, 1992), kā arī

Kannu žūrijas balvu saņēmusī “J. S. Bahs: Fantāzija sol minorā”, viens no konceptuālākajiem un formālākajiem Švankmajera darbiem.

Filma sākas ar kāda vīra ienākšanu telpā, viņš sēžas pie ērģelēm un sāk spēlēt Baha skaņdarbu. Skanējumu papildina dimaniski montēti kadri ar laika zoba skartām koka durvīm, ar plaisām apmetumā, kas stāvkadru animācijas tehnikā iekustinātas te parādās, te pazūd, ar krīta atzīmēm uz sienām, dzeloņdrātīm un aizmūrētām logu ailēm. Baha kompozīcija veido izteiksmīgu dialogu ar nogurdinātās Prāgas daudzgadsimtu vaibstiem.