26. līdz 27. jūlijā jau 21. reizi norisināsies ​​​​​​​Gaujienas Vītolsvētki. Ideja par Jāzepa Vītola dzimšanas dienas un viņa dzīvesbiedres Annas vārda dienas muzikālām svinībām viņu vasaras mītnē „Anniņās” radās pēc 1922. gada, bet 1933. gadā, kad plaši atzīmēja Jāzepa Vītola 70. jubileju, Gaujienā šim notikumam par godu notika pirmie koru svētki. 1988. gadā „Anniņās” tika izveidota estrāde un pie atjaunotās muzeja ēkas svētkos piedalījās 18 kori un šo Jāzepa Vītola ikvasaras mūzikas dienu tradīciju atjaunoja un līdz pat mūža nogalei kopa diriģents Edgars Račevskis.

Kopš 2003. gada nedēļu pirms svētkiem tiek rīkota Latvijas mūzikas skolu audzēkņu radošā vasaras nometne „Vītolēni”, kurā jau astoņus gadus darbojas un ar "Vītolēnu" kori strādā diriģents, Vītolsvētku mākslinieciskais vadītājs Matīss Circenis, bet nometnes vadītāja ir Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve.

Šogad nometnē piedalās 120 bērni, kuri uzstājas arī trijos Vītolsvētku koncertos - "Vītolēnu" pedagogu un dalībnieku Nakts koncertā “Anniņu” mazajās terasēs, kā arī "Vītolēnu" ansambļu un solistu dienas koncerts Gaujienas Tautas namā un Vītolsvētku koncerts “Anniņu” lielajās terasēs 27. jūlijā, kad gaidāms arī pirmatskaņojums Andra Riekstiņa vokālsimfoniskajai pasakai "Sprīdītis". Vēl 27. jūlijā iecerēts uzvedums “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu” Gaujienas Tautas namā, kurā piedalās Jāzepam Vītolam tik ļoti līdzīgais Gaujienas kultūras tūrisma gids Jānis Krišjānis.

Ilzi Dāvi un Matīsu Circeni telefonintervijā izvaicā Inta Pīrāga.

Matīss Circenis: Katru gadu saku, ka Gaujiena ir arī mana paradīze, un to tikai pierāda nometnes process un bērni, kas atbrauc un Gaujienu padara par paradīzi, jo ļoti aizkustinoši katru gadu skatīties uz jauniešiem, kad viņi vairāk nekā nedēļu darbojas viena, ļoti cēla mērķa labā. Iespējams, iekdienā skolā viņiem nav domubiedru mūzikā, bet tad viņi atbrauc uz 10 dienu nometni un visi dara vienu un to pašu, visi ir draugi, visi strādā mēģinājumos piecas stundas dienā, lai varētu skaistu koncertu nospēlēt.

Tā jau ir medusmaize redzēt šos jauniešus, kas atbraukuši no visām Latvijas malām. Tas ir ļoti skaisti.

Ilze Dāve: Mēs ejam pa tām pašām taciņām, pa kurām ir staigājis Jāzeps Vītols, un viņa gars nekur nav pazudis. "Vītolēnu" nosaukums ir radīts no Vītola, mēs esam Vītola darba turpinātāji, mēs turpinām mīlēt mūziku, atcerēties viņu kā komponistu. Kad Jāzepam Vītolam vaicāja, kā viņš dzīvo, viņš atbildēja - dzīvoju zaļi, tādēļ arī "Vītolēnu" krāsa ir zaļa, un mēs arī dzīvojam zaļi.