21. augustā pulksten 19 Rīgas Sv. Pētera baznīcā 27. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla ietvaros skanēs koncerts "Miks Ileoja un Valsts akadēmiskais koris "Latvija".

Programmā skanēs Perta Ūsberga, Rūdolfa Tobiasa, Gustava Mālera, Tenu Kervitsa, Arnolda Šēnberga mūzika, un kori "Latvija" diriģēs Igaunijas Nacionālā vīru kora galvenais diriģents MIKS ILEOJA (Mikk Üleoja). Ar viņu tad arī tiekamies plašākā intervijā, kuras ieraksts tapis koncerta mēģinājumā.

"Esmu ļoti iepriecināts diriģēt kori "Latvija", jo mums Igaunijā nav liela profesionāla jauktā kora. Šī situācija man atgādina saldumu veikalu – māte man ir iedevusi nedaudz kabatas naudas un varu izvēlēties savas iemīļotākās konfektes, smej igauņu maestro un plašāk pastāsta par koncertā iekļautajiem skaņdarbiem.

"Esmu iecienījis Tenu Kervitsa ciklu "Saules dziesmas", kas tapušas pēc Asīzes Franciska rindām – esmu to iepriekš jau diriģējis un noteikti to gribēju atskaņot ar kori Latvija.

Otrs skaņdarbs – Rūdolfa Tobiasa "Klints" – bija atklājums man pašam. Manuprāt, tas ir viens no igauņu kormūzikas labākajiem paraugiem, ja runājam par 20. gadsimta sākumu.

Šo darbu reti atskaņo, un iemesls tam ir liela profesionāla kora trūkums. Kamerkora sniegumā tas neizskan tā, kā iecerējis pats autors. Esmu mēģinājis to iestudēt ar vīru kori un diviem meiteņu koriem, tie labi saplūda, tomēr skanējumam bija nepareiza krāsa – tā neatklāj skaņdarba dziļumu. Tāpēc ļoti izbaudu, ka varu to iestudēt ar lielu jaukto kori un ceru, ka šis darbs paliks kora repertuārā."

Tobiasa mūzika skan neparasti – tā neatgādina 20. gadsimta sākuma komponistu rakstīto Baltijā, bet gan līdzinās Rietumeiropas autoru – Riharda Štrausa, varbūt par Arnolda Šēnberga – rakstītajam. "Tāds bija Rūdolfs Tobiass – viens no pirmajiem Igaunijā, kuram bija gan vēlme, gan iespējas, gan meistarība līdzināties tālaika Rietumeiropas komponistiem," pauž maestro Ileoja. "Visticamāk, šo darbu viņa dzīves laikā Igaunijā neviens nevarēja nodziedāt, bet tas vien pierāda, ka viņš bija izcils mūziķis ar savu redzējumu. Visas viņa motetes ir vācu valodā, viņš pārvaldīja šo valodu un tiecās mācīties no Eiropas komponistiem.

Programmā esmu iekļāvis arī Arnolda Šēnberga maratondarbu "Miers virs zemes", un tam ir divi iemesli.  Pirmkārt, septembrī atzīmēsim Šēnberga 150. jubileju. Otrkārt, šajā darbā ir teksta rindas, kas šodien šķiet vēl aktuālākas nekā pirms simt gadiem, kad tās tika rakstītas.

Ir jautājumi, par kuriem mēs nedrīkstam aizmirst – par tiem jārunā atkal un atkal, un mums jābūt gana drosmīgiem par tiem atgādināt. Tas man ir ļoti svarīgi, tāpēc programmā iekļāvu Šēnberga "Miers virs zemes".

Programmu labi noslēgt ar dramaturģisku arku. Mums tāda būs Gustava Mālera dziesma "Esmu zudis pasaulei" pārlikumā korim, kas lieliski papildina festivāla ideju.

Dīvaini, ka Rīgā esmu viesojies vien dažas reizes. Man bijusi iespēja apskatīt vecpilsētu, bet vakar devos apskatīt jūgendstila arhitektūru un esmu ļoti iedvesmots! Pie mums Igaunijā ir tikai dažas [šī stila] ēkas, bet pie jums tās ir fantastiskas!"