Jau sestdien, 21. februārī, Rīgas Kinostudijā risināsies Latvijas Sabiedriskā medija balvas "Kilograms kultūras" pasniegšanas ceremonija, kuru no pulksten 21.10 tiešraidē piedāvās gan Latvijas Televīzijas 1. kanāls, gan platforma REplay, gan portāls lsm.lv, gan Latvijas Radio 1, gan arī Latvijas Radio 3 "Klasika".

Gaidot svinīgo ceremoniju, jau šobrīd plašāk par to runājam ar teātra kritiķi un kultūras žurnālisti, Latvijas Televīzijas raidījumu redaktori un vadītāju, kā arī "Kilograms kultūras" ilggadējo žūrijas pārstāvi Henrietu Verhoustinsku.    

Henrieta Verhoustinska: Aizvadītā nedēļa man bija jo īpaši intensīva: bija ne tikai jāsagatavo nominantu teksti videoklipiem, bet arī jāapzvana visi nominanti, lai uzzinātu par viņu klātbūtni ceremonijā. Kopumā – ap divsimt cilvēku, ja skatāmies visas kategorijas kopumā, jo katrā nominētajā notikumā iesaistīta vesela komanda.

"Kilograms kultūras" žūrijā tu darbojies jau daudzus gadus. Vai šobrīd ir tāda sajūta, ka žūrija savu darbu ir lielā mērā padarījusi un var palūkoties, kāds tas bērniņš, kas jau sestdien tiks laists pasaulē, izskatās?

Tieši tāda ir sajūta, jo galu galā

balvai "Kilograms kultūras" ir tā specifika, ka žūrija ir tikai palaidējmehānisms – gala rezultātu no žūrijas piedāvājuma izšķir skatītāji, klausītāji, lasītāji, kuri balso par attiecīgo notikumu. 

Kategorijas vēl joprojām ir desmit: tā ir "Mūzika", "Kino", "Teātris", "Vizuālā māksla", "Literatūra", "Popkultūra",  "Starts",  "Mantojums", "Pārsteigums"  un "Notikums". Šajās kategorijās iekļuvuši ļoti daudzi kultūras notikumi, tomēr – kod kurā pirkstā gribi, visi sāp: daudz kas palicis arī aiz svītras.

Tieši tā. Ziemas, pavasara un rudens balsojumos, izvēloties piedāvājumu, par ko balsot, diezgan daudz notikumu paliek aiz svītras.

Žūrijā esam sadalījuši savas kompetences: ir žūrijas locekļi, kas vairāk lasa grāmatas un vairāk atbild par literatūru, es – vairāk par teātri, Daira Āboliņa – par kino, "Klasikas" kolēģes – par mūziku. "Pārsteigumu" un "Notikumu" gan apspriežam kopā. 

Vai tev ir ziņas, kāda bijusi balsotāju atsaucība iepriekšējos gados un kāda tā bijusi šogad?

Jā, man ir tādas ziņas, un salīdzināt varam. Fināla balsojumā piedalījās gandrīz 40 tūkstoši balsu, kas ir salīdzinoši liels balsojuma skaits.

Finālam vienmēr bijis visvairāk balsotāju: rekordists šai ziņā bijis 2023. gads, kad bija par pāris tūkstošiem balsu vairāk nekā šogad.

Tas jau arī saprotams: 2023. gads bija Dziesmu svētku gads. Arī šīgada ceremonija noteikti būs atraktīva un muzikāliem pārsteigumiem bagāta. Ko tajā varam sagaidīt?

Tāpat kā pagājušogad,

ceremoniju veido Latvijas Televīzijas režisore Zita Kaminska sadarbībā ar Jāni Skuteli, kurš šoreiz figurē kā scenārists. To, kas vadīs ceremoniju, skatītāji un klausītāji uzzinās tikai sestdienas vakarā – tas tiešām būs pārsteigums.

Taču Jāņa Skuteļa un Zitas Kaminskas sadarbība jau šobrīd ir garants kvalitātei. Mūzikas priekšnesumu sarakstā būs gan klasika, gan roka vēsture, gan popmūzika, gan arī pārsteigums no jaunajiem mūziķiem.