Gundars Venens par ciklu "Mūzika dievnamam": Šogad izrādām reveransu ārzemju ērģelniekiem

Telefoniski sazināmies ar "Liepājas ērģeļmūzikas vasaras 2023" koncertcikla "Mūzika dievnamam" producentu Gundaru Venenu, lai runātu par to, kādi skaisti koncerti gaidāmi šī cikla turpinājumā...

Liepājai 2027. gadā uzticēts liels gods un iespējas – prezentēt skaisto jūras pilsētu kā visas Eiropas kultūras galvaspilsētu. Bet šovasar nemainīgi, ienākot pilsētas centrā, ikvienu pilsētas viesi sveicina Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāle – cēlā vecpilsētas dominante. Aiz smagajām baznīcas durvīm skatam paveras skaistās ērģeļu zelta stabules. Instruments, kas ir viena no Liepājas pazīstamākajām vērtībām. Ērģeles ar astoņtūkstoš stabuļu jaudu spēj radīt brīnišķīgu un neatkārtojamu skaņas baudījumu. Topošā Eiropas kultūras galvaspilsēta iecerētajās muzikālajās programmās iepazīstinās viesus arī ar šo kultūrvēsturisko bagātību. Bet jau šajā vasarā turpināsies mūslaiku tradicionālās vērtības - "Liepājas ērģeļmūzikas vasaras" koncertcikls "Mūzika dievnamam", kas pirmo reizi sevi pieteica 2012. gadā.

Koncertcikls skanēs līdz 20. augustam un norisināsies ierastajā laikā – svētdienu pēcpusdienās pulksten 17.

Šogad koncertu afišās lasāmi arī vairāki ārzemju mākslinieku vārdi, kas Liepājā uzstāsies pirmo reizi. Interese par katedrāles ērģelēm joprojām ir liela. Jau 16. jūlijā muzicēja Ludgers Lomans (Vācija) un 23. jūlijā – Kolins Endrjūss (ASV), bet 6. augustā klausītāji aplaudēs Stefanam Donneram (Austrija), bet 20. augustā – Pjēram Zevortam (Francija).

Taču tiksimies arī latviešu māksliniekiem: jau 30. jūlijā muzicēs ērģelniece Ilona Birģele un Armands Alksnis, kurš spēlē elektroģitāru, bet 13. augustā kopā ar ērģelnieci Edīti Alpi uzstāsies dziedātājas Ilona Bagele (soprāns) un Annija Rozentāle (soprāns). Šis koncerts būs visai zīmīgs, jo gan Ilona Bagele, gan Edīte Alpe šogad svin skaistu dzīves jubileju, tālab šim notikumam mākslinieces velta īpašu koncertprogrammu, kuras nosaukums ir "Viļņu dziesmas Latvijai". Liepājā tā piedzīvos pirmatskaņojumu, bet pēcāk skanēs arī Rīgā un citviet Latvijā.

Anna Marta Burve: Šogad mākslinieku klāsts un koncertu piedāvājums ir ļoti plašs, dažāds un krāsains. Interese par Liepājas ērģelēm ir ļoti liela – vai arī ārpus Latvijas robežām?

Gundars Venens: Jā gan, tā bijis vienmēr.

Šogad izrādām nelielu reveransu tieši ārzemju māksliniekiem, lai arī viņi varētu tikt pie šī instrumenta muzicēt un izbaudīt skaņas krāšņo bagātību, ko sniedz Liepājas ērģeles. Varbūt citus gadus mums nav bijuši tik daudzi ārzemju mākslinieki, bet šoreiz tā ir.

To, ka tas ir interesanti un ka viņiem tas ir liels piedzīvojums, izbaudījām pagājušajā svētdienā, kad pie mums viesojās amerikāņu ērģelnieks Kolins Endrjūss – viņš patiešām bija pacilāts pēc šī koncerta un ļoti, ļoti priecīgs par to, ka varēja baudīt šīs ērģeles. Pasaulē ir grūti atrast vietu, kur viņš nebūtu koncertējis – viņš sēdējis pie ļoti slaveniem instrumentiem. Kolins Endrjūss bija ļoti priecīgs, un arī mēs bijām priecīgi par to, ko varam viņam dot šo iespēju. Savukārt šosvētdien uzstāsies mūsu mākslinieki. Ilonai Birģelei allaž padomā jaunrade: pirms diviem gadiem viņa uzstājās duetā ar sitaminstrumentiem, un tā bija ļoti interesanta programma, bet šoreiz klausītājus gaida viņas muzicēšana kopā ar pazīstamo elektroģitāristu Armandu Alksni.

Kā jūs raksturotu šo programmu? Kādās krāsās, kādos toņos tā tiks ieturēta?

Tā būs ļoti interesanta un plaša: sāksies ar Johana Sebastiāna Baha Tokātu un fūgu reminorā, šo brīnišķīgo, pazīstamo skaņdarbu, kas klausītājiem allaž patīk, un Ilonas Birģeles izpildījumā tas noteikti skanēs pārdomāti un vareni. Bet tālāk skanēs 21. gadsimta ritma krāsa, turklāt tā būs latviskā krāsa, jo programmā abi mākslinieki izvēlējušies iekļaut Uģa Prauliņa, Aivara Kalēja un Platona Buravicka mūziku. Arī Armands Alksnis nāks klajā ar saviem skaņdarbiem.

Šī kombinācija un saskaņa Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē būs ļoti, ļoti interesanta, un tiem, kas līdz šim nav dzirdējuši abu mākslinieku saspēli, tas būs jauks piedzīvojums.

6. augustā – atkal ārzemju viesis.

Tas būs austriešu ērģelnieks Stefans Donners: man bija ļoti gara sarakste ar viņu, viņš ļoti vēlējās būt Liepājā un muzicēt, un viņa programma būs ļoti dažāda – īpaši gaidu Riharda Vāgnera Prelūdiju ērģeļu parlikumā, skanēs arī vācu un austriešu ērģeļmūzika, ievadā – arī Johans Sebastiāns Bahs. Ārzemju mūziķi ļoti pārdomā, ko viņi spēlēs. Īpaši man gribas uzsvērt, ka Liepājas ērģeļmūzikas vasaru 20. Augustā noslēgsim ar franču ērģelnieka Pjēra Zevorta viesošanos. Viņš Liepājā jau reiz ir bijis, bet šoreiz vienojāmies, ka skanēs franču romantisms. (..) Kad pirms dažiem gadiem viņš Liepājā viesojās pirmoreiz, tas bija tāds nebijis gadījums – klausītāji pēc koncerta bija tik ļoti sajūsmināti un aplaudēja tik sirsnīgi, ka ērģelnieks teica – ko lai es tagad daru?! Viņam bija vien jāiet atpakaļ pie ērģelēm un jāspēlē viens skaņdarbs vēlreiz... Vēl neatceros, ka katedrālē jebkad būtu bijušas tādas ovācijas... 

Vēl īpašs koncerts gaidāms 13. augustā... 

Jā, pie mums viesosies Edīte Alpe, kura pati lieliski vada savu festivālu Jūrmalā, kopā ar Ilonu Bageli. Viņām pievienosies arī Annija Rozentāle – būs divi brīnišķīgi soprāni. Bet pats galvenais, ka abas mākslinieces – Edīte un Ilona – šogad svin skaistu dzīves jubileju. Liepājā viņas uzstāsies ar programmu "Viļņu dziesmas Latvijai", tādējādi atzīmējot gan savu kopā muzicēšanu, gan katra savu dzīves jubileju. Šis koncerts vēlāk skanēs arī Rīgā. Tas būs ļoti, ļoti skaists koncerts, kurā skanēs latviešu komponistu skaņdarbi, kuru autori ir Romualds Jermaks, Marģeris Zariņš, Jānis Mediņš, Jāzeps Mediņš, Jāzeps Vītols, Jānis Lūsēns, Imants Kalniņš, Raimonds Pauls…

Šiem māksliniekiem atkal ir savs īpašs rokraksts, un mūzika, ko viņi piemeklējuši katedrālei, ir ļoti saviļņojoša un katram klausītājam labi saprotama. Turklāt īpaši piemērota arī mūsu koncertcikla formātam, jo Liepājas ērģeļmūzikas vasara lielā mērā domāta pilsētas viesiem – tūristiem, kuriem, izlasot bukletos, ka šajā pilsētā atrodas pasaulē lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles, rodas saprotama vēlme tās dzirdēt.

Tāds fenomens nu reiz pie mums ir. Ērģeļmūzikas vasara lielā mērā domāta arī tiem, kuri pirmoreiz klausās ērģeļmūziku – šis žanrs nav viegls, un tad nu šāds koncerts, ko piedāvā Edīte un Ilona, ir ļoti piemērots tieši viņiem.

Sarunas sākumā jau noskaidrojām, ka Liepājas ērģeles ir populāras arī ārzemēs. Vai ārvalstu ērģelnieki, kuri atbrauc uz Liepāju, ir jums pauduši, ka jau sen dzirdējuši par šo instrumentu un ilgojas tās spēlēt?

Tieši tā arī ir!

Runājot par ērģelniekiem, kuriem esam atvēruši katedrāles durvis – tā lielā mērā bijusi arī viņu iniciatīva un vēlme šeit būt: uzstāties un piemeklēt programmas tieši šim instrumentam. Katru gadu saņemam vēstules un e-pastus no māksliniekiem, kuri dzirdējuši par mūsu ērģelēm un vēlas šeit uzstāties.

2015. gadā izdevām albumu, kurā ar dažiem māksliniekiem parādījām, kas ir koncertcikls "Mūzika dievnamam" – to, kā skan mūsu ērģeles un ko mēs vispār darām šajā ciklā. Albuma ieskaņojumā piedalījās mūsu izcilie mākslinieki, kuri atskaņoja kādu no skaņdarbiem, kas viņiem bijis mīļš tieši šajā koncertciklā. Šie ieraksti aizceļo uz ārzemēm, profesionāļi tos noklausās un viņiem rodas vēlme pašiem to piedzīvot.