Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) 2023. gadu iesācis ar jubileju – muzeja glabātais krājums sasniedzis viena miljona vienību apjomu.
Atzīmējot šo īpašo notikumu, 3. februārī muzejs saņēma dāvinājumu no Gidona Krēmera rokām – vijoli, uz kuras ir daudzu pasaulslavenu mākslinieku, toskait arī paša Gidona Krēmera, autogrāfi.
Vijoli savam pedagogam Voldemāram Stūrestepam viņa 60 dzīves un 40 darba gadu jubilejā 1969. gadā dāvinājuši viņa audzēkņi Emīla Dārziņa mūzikas skolā. To vidū ir tādas 20. gadsimta otrās puses Latvijas vijoļspēles slavenības kā Gidons Krēmers, Filips Hiršhorns, izcilā pedagoģe Dace Bērzāja, solisti Rasma Lielmane, Arkādijs Fomins, Juris Madrēvičs un Jānis Bulavs.
Pēc svinīgā dāvinājuma brīža vijolnieku Gidonu Krēmeru un RMM mākslas eksperti Inesi Žuni, kuras interešu lokā ir vijoles, aicināja Inta Pīrāga.
"Šo vijoli nekad neesmu spēlējis – tā ir manas bērnības un jaunības simbols, un man patīkami redzēt visus parakstus uz tās, atcerēties savu izcilo skolotāju Voldemāru Stūrestepu, savus draugus – Filipu Hiršhornu, Rasmu Lielmani, Arkādiju Fominu un citus. Esam saistīti visu dzīvi – šīs atmiņas palikušas katram no mums, arī man. Tāpēc jau arī rakstu – man ir daudz atmiņu un gribu ar tām dalīties, " stāsta Gidons Krēmers.
Savā grāmatā "Ceļā" Gidons Krēmers rakstījis – cik bargs bijis viņa vecaistēvs un tētis, tik skolotājs Voldemārs Stūresteps – sirsnīgs: viņš ļoti mīlējis savus audzēkņus, kuri pie viņa nereti varējuši meklēt arī patvērumu: "Tieši tā, kā pie manas vecmāmiņas, kura vienīgā mūsu ģimenē nespēlēja vijoli, " pasmaida pasaulslavenais vijolnieks.
"Jo mana mamma spēlēja, vectēvs spēlēja, tētis spēlēja – visi spēlēja vijoli, un nebija pat izejas – man vajadzēja kļūt par vijolnieku! Tas tika nolemts vēl tad, kad nebiju nācis šajā pasaulē...
Savu uzdevumu esmu izpildījis: esmu atstājis daudzu koncertu ierakstus. Daži no šiem koncertiem bijuši ļoti grūti… Bet man izdevies strādāt un spēlēt ar izciliem māksliniekiem – ar Leonardu Bernsteinu, Herbertu fon Karajanu, Nikolausu Arnonkūru. Un šī mazā vijolīte ir simbols, ka esmu bijis, esmu spēlējis un esmu izaudzis Rīgā."
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X