19. jūnijā plkst. 17:00 Vecrīgā, "Galerijas Centrs" 1. stāvā tiks atklāta Ineses Kalniņas fotoizstāde "PĀR-RĪGA". Tajā māksliniece iepazīstinās ar 21 lielformāta fotogrāfijas kolāžu, kas uzburs negaidītas detaļas un brīnumainus atradumus Vecrīgas jumtu korēs.

Sarunā ar moderatori Laumu Kazaku fotogrāfe atklās izstādes vēstījumu un pastāstīs par kolāžas tehniku, tēlu filozofiju un brīvības sajūtu uz jumtiem. Jaunā dzejniece Nora Grēniņa katram attēlam ir radījusi dzejas trīsrindi, ko dzejas un mūzikas improvizācijā iedzīvinās aktrise Maija Arvena, ģitārists Ģirts Pavēnis un perkusioniste Lauma Kazaka.

Bet izstādes atklāšanas rītā ar fotomākslinieci Inesi Kalniņu tiekamies "Klasikas" studijā.

Inta Zēgnere: Nosaukums varētu likt domāt, ka tās ir fotogrāfijas no gaisa balona, no deltaplāna, drona, bet varbūt nemaz tas tā nav? Kas ir jūsu "Pār Rīga"?

Inese Kalniņa: Mana "Pār Rīga" ir mans skatījums uz Vecrīgas jumtiem, uz to ainavām un mana "Pār Rīga" ir iesaistīt šajā fotogrāfiskajā procesā arī manu radošumu un iztēli.

Kas jūs fascinē un uzrunā Rīgas jumtos?

Mani uzrunāja fotogrāfijas neatņemamā sastāvdaļa - optika un,

izejot uz Rīgas jumtiem, mani pārņem prieks, jo tādā veidā caur tehnisko risinājumu varu ieraudzīt Rīgu no cita rakursa un pilnīgi citādā veidā.

Kā jūs uz tiem jumtiem īsti tikāt? Tas tiešām bija tāds romantisks piedzīvojums, ka mēģinājāt atslēgt kādu namu durvis, tad lēnām kāpt uz bēniņiem un cerēt, ka lūka būs vaļā un varēs ieraudzīt panorāmu... Apmēram tā?

Jā, lūkas ir puse no stāsta. Taču izrādās, ka arī no dažādām Vecrīgas kafejnīcām var redzēt skaisto Vecrīgas jumtu ainavu. Un viena no fascinējošajām lietām ir tā, ka tas ir pieejami. Viena no tādām vietām ir netālu no Rīgas Doma, kur pilnīgi legāli var aiziet, izbaudīt kafejnīcas noskaņu un arī ainavu.

Ko jūs Rīgas jumtos atradāt? Droši vien kādas apslēptas detaļas - portālus, figūras, noslēpumainus stāstus. Kas bija galvenie pārsteigumi?

Mans lielākais pārsteigums, protams, bija tās detaļu nianses, ko neredz no ielas puses, kad esam Vecrīgā un staigājam kā tūristi. Ir lietas, ko mēs pamanām, taču ir lietas, kuras atrodas tik augstu, ka tas nav iespējams. Nokļūstot šajās vietās, vēlējos ne tikai fotogrāfiski, bet arī ar dažādām kolāžas tehnikām izcelt šo skaistumu un brīnumu, kas nāca arī caur mani.

Atrodoties konkrētā vietā, manī radās radoša nepieciešamība izstāstīt arī savu personīgo stāstu, un tas ir ielikts katrā fotogrāfijā.

Piemēram, kādā kolāžas tehnikā esmu ievietojusi arī trīs kaķa portretus, iztēlē radījusi un ievietojusi bākas elementus, kas itin kā aicina uz mājām, un šis mājīgums rada drošības sajūtu. Tāpat atradu brīnišķīgu iespēju fotošopā ietagot māju sienas ar saviem elementiem, un tikai vērīgs skatītājs varēs pamanīt, ka tajā un tajā panorāmas skatā esmu uzzīmējusi to, kā tur nemaz nav...

Vairākos jūsu darbos redzam zelta krāsu...

Gaisma man vienmēr asociējusies ar zeltu - tas principā mums ierakstīts ģenētikā. Prieku, ko sajutu, vēlējos izteikt arī simbolos, un viens no simboliem ir zelta krāsa - kā dievišķais, nezināmais un arī kā harmonijas meklējumi.

Vairāk un plašāk - ierakstā!