8. maijā pulksten 19.00 tīmekļa saitē ej.uz/iranaskonference virtuālo pirmizrādi piedzīvos atzītā krievu dramaturga Ivana Viripajeva lugas “Irānas konference” iestudējums. "Jūtos labi – ir labs darbs padarīts. Liekas, ka no pandēmijas laika ir arī kāds ieguvums – notikusi šī satikšanās, un par to esmu priecīgs," saka izrādes režisors Elmārs Seņkovs.

Plašajā aktieru ansamblī apvienotas izcilas teātra personības, kuras piekritušas piedalīties projektā, ko, iespējams, citkārt dažādu iemeslu dēļ būtu praktiski neiespējami īstenot. Internetā pieejamajā izrādē piedalīsies tādi pieredzējuši un atzīti skatuves mākslinieki kā Lolita Cauka, Jekaterina Frolova, Inese Kučinska, Juris Bartkevičs, Mārtiņš Meiers, Arturs Krūzkops, Artūrs Skrastiņš, Andis Strods, kā arī jaunie aktieri Una Eglīte, Matīss Budovskis un Agris Krapivņickis.

"Beidzot man bija iespēja satikties ar aktieriem, ar kuriem nekad nebiju sastrādājies. (..) Viņi paši bija priecīgi par iespēju satikties. Viņus visus vienoja šis materiāls," stāsta režisors un slavē aktierus par pietāti, ar kādu viņi izturējušies pret šo tekstu. "Piedomājām, lai tas nebūtu tikai lasījums, bet tiešām tā būtu arī kā spēle. Katrs mēģināja iejusties savā raksturā."

Režisors stāsta, ka luga jau ir gatava un ierakstīta. “Pirmizrāde mums pašiem jau ir bijusi. Tas ir nopietns Ivana Viripajeva teksta materiāls, kas prasa sakoncentrēšanos –

skatoties izrādi video, iespējams nospiest pauzi, iedzert tēju un turpināt skatīties. Tas ir divu stundu garš materiāls, kas tapis četru nedēļu laikā."

Par šo lugu Seņkovs domājis jau sen. Bet vai viņš to būtu iestudējis arī uz teātra skatuves? "Gaidīju īsto brīdi, kad tam visam vajadzētu tapt, un laikam šis ir īstais brīdis, jo pašas lugas formāts ir konference –

te satiekas Dānijas inteliģence, savās sarunās mēģinot risināt Irānas problēmu, bet beigās risina paši savas Rietumu kultūras problēmas.

Arī mēs šobrīd esam situācijā, kad uzdodam būtiskos jautājumus par laiku, sevi, par to, kā mēs dzīvojam, ko darām, un šajā lugā šie jautājumi tiek uzdoti. Ne visas lugas var pārnest video formātā, bet šis materiāls tam ļoti ļāvās, jo mēs taču paši šobrrīd tik daudz piedalāmies video konferencēs un video sapulcēs. Protams, labprāt gribētu redzēt šo izrādi arī dzīvajā, bet nu – šis varbūt ir tikai sākums kādam dzīvam turpinājumam."

Elmārs Seņkovs uzsver - autors savā lugā skar tēmu, kas arī viņam pašam ir viena no svarīgākajām: kā liberālā sabiedrība veido attiecības ar to, kas tai ir neskaidrs un nesaprotams. Kā pats režisors spēj sadzīvot ar to, kas viņam ir nesaprotams un neizskaidrojams? "Parasti sākumā mēģinu visu pieņemt, apzinoties, ka ir kaut kāds nezināmas, neskaidras lietas. Vispirms svarīgi nebaidīties, parunāt, iedziļināties. Katram jau šīs nezināmas lietas ir citas – vienam tas ir vēl neatklātais kosmoss, citam – Dievs, citam varbūt viņš pats.

Tāds ir mūsu eksistēšanas veids šajā sarežģītajā pasaulē, kurā mums jābūt visam atvērtam un jāpieņem viss, ko mums piedāvā, tikai jautājums, vai tiešām visu, ko mums piedāvā, mēs gribam arī pieņemt?

Tie ir jautājumi, par kuriem esmu daudz domājis."

Plašāk lasīt LSM