8. un 9. augustā plkst. 22.00 ar diviem koncertiem simts sveču gaismā tiks svinēta Dubultu ev. lut. baznīcas ērģeļu simtgade. Instruments pēc Hageitas (Haggate) baptistu draudzes Lankšīrā pasūtījuma būvēts Anglijā 1925. gadā (firma DRIVER&Co, Bērnlijā, Lankšīrā). Atklāšana Hageitas baptistu baznīcā notika 1925. gada 12. un 13. decembrī, kur instruments nokalpoja 76 gadus. 2001. gadā baznīcas ēku sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tika lemts nojaukt, tādēļ ērģelēm tika meklēta jauna mājvieta. Pateicoties latviešu ērģeļmeistaru uzņēmībai, daudziem ziedotājiem Latvijā un Jūrmalas pilsētas domes atbalstam, instruments Hageitā tika demontēts, ar kuģi atvests uz Latviju un nogādāts līdz Dubultiem. Te ērģeles piedzīvoja savu otro dzimšanu – uzstādīšanu un restaurāciju vairāku gadu garumā prof. Tālivalža Dekšņa vadībā.

Vēsturisks video, kurā Dubultu ev. lut. baznīcas ērģeles redzamas 2001. gadā Hageitas dievnamā to demontāžas laikā pirms transportēšanas uz Latviju. Pie ērģelēm - Romualds Jermaks.

Nu jau vairāk kā 20 gadus ērģeles kalpo Dubultu baznīcā, skanot gan dievkalpojumos, gan daudzos koncertos un festivālos “Vox angelica”, kurus rīko Dubultu ev. lut. draudzes ērģelniece Edīte Alpe:

"Mana dzīve kopš 2000. gada ļoti lielā mērā ir bijusi saistīta ar šo instrumentu. Tas bija laiks, kad  ienācu Dubultu baznīcā kā ērģelniece, un laiks, kad man ļoti gribējās kaut ko no sevis dot muzikālajai dzīvei šajā dievnamā, arī savā pilsētā.

Instruments, kas tur tolaik bija, visticamāk, bija pārvests no iepriekšējās Dubultu baznīcas, kas bija mazāka izmērā. Latviešu būvētāja [Karla] Hermaņa būvētās ērģeles bija mazākas, pietiekami nepiepildīja šo baznīcu, skaniski ar daudz mazāk iespējām un arī tehniski ne tik izveicīgas, tādēļ radās doma, ka vajadzētu jaunu instrumentu. Ar Tālivaldi Deksni nonācām pie idejas, ka varētu izmantot to, ka tajā brīdī diezgan daudz instrumentu tika vesti no Anglijas. Tajā bija iesaistīts Uldis Rubezis un savā ziņā arī Romualds Jermaks, kurš mūsu instrumenta demontāžā ļoti aktīvi piedalījās Anglijā. Kā nonācām tieši pie šī instrumenta? Stāsts ir tāds, ka redzeslokā nonāca informācija par Hageitas baptistu dievnamu, kurš bija sliktā tehniskā stāvoklī un paredzēts nojaukšanai.

Ērģeles tolaik pārsvarā pārdeva, bet, uzzinot Latvijas stāstu, tās tika dāvinātas. Apskatot fotogrāfijas un parametrus, Tālivaldis Deksnis secināja, ka šis instruments būs ideāli piemērots Dubultu baznīcai.

2001. gadā Hageitā ieradās brigāde ar latviešiem, kas šo instrumentu demontēja. YouTube ir pieejams ļoti skaists un skumjš video, kur var redzēt arī to, kā pēc tam tiek nojaukta šī baznīca. Tā laika angļu preses raksta virsraksts ir pozitīvs, ka ērģelēm nozīmīgākā loma ir priekšā, jo viņi apzinājās, ka tās dosies uz Latviju. Tobrīd vēl īsti nezināja, uz kurieni, domāja, ka uz galvaspilsētu, bet Jūrmala šajā ziņā neatpaliek no galvaspilsētas. Manuprāt, te instruments guvis lielāku ievērību.

Instrumentam ir trīs manuāļi, 29 reģistri, tam ir ļoti skaista Austrijas ozolkoka apbūve, kas arī veidota tur uz vietas. To ir veidojis kāds kokapstrādes meistars vārdā Atkinsons. Var redzēt, ka viņš ir bijis labs amatnieks, sava amata pratējs.

Tas ir brīnums, ka 1925. gadā baznīcā, kurā nekur citur interjerā nav šādas koka apbūves, top tādos toņos un tādā stilā radīts instruments, kas ideāli iederas Dubultu baznīcas Vilhelma Bokslafa veidotajā koka interjerā, kas te iederas daudz labāk nekā tur, kur tas tika pirmreizēji uzstādīts.

Tas ir Dieva pirksts, ka pirms tiem 100 gadiem kāds zināja, kur patiešām būs šo ērģeļu lielākā un nozīmīgākā loma, un tas būs šeit, Latvijā, Jūrmalā, Dubultos. Tāpēc tās tika radītas pirms 100 gadiem, lai 2001. gadā tās ierastos savās īstajās mājās un kalpotu šeit ar ļoti daudziem spilgtiem muzikāliem notikumiem 20 gadu garumā. Tās kalpo katru nedēļu dievkalpojumos, bet jau kopš 2006. gada ir sākusies diezgan aktīva koncertdarbība. Sākot ar 2007. gadu, pateicoties šim instrumentam, esmu realizējusi 15 ērģeļmūzikas festivālus “Vox angelica”. Domāju, ka preses apraksta virsraksts, ka spožākā loma ērģelēm vēl priekšā, ir sevi attaisnojis.

8. augustā varēs dzirdēt ērģeles solo - muzicēs ērģelnieces Edīte Alpe un Kristīne Adamaite, kā arī ērģeļu duets Aigars Reinis un Ilze Reine, bet otrajā koncertā 9. augustā skanēs Jāņa Lūsēna, Ērika Ešenvalda, Andra Baloža, kā arī Ludoviko Einaudi un Astora Pjacollas skaņdarbi. Muzicēs dziedātāja Inga Šļubovska-Kancēviča, saksofonists Arvīds Kazlausks un ērģelniece Edīte Alpe.