Anna Veismane septembra dzejas laikam izvēlējusies rakstnieces, dzejnieces un pedagoģes Māras Kalmanes (Mūrnieces) dzejoli "Nav padomāts", kas publicēts 1976. gadā Sidnejā (Austrālija) klajā laistajā krājumā "Zemei un cilvēkiem".

Māra Mūrniece (Kalmane) (1931-2022) 1966. gadā pārcēlās uz dzīvi Austrālijā. 1998. gadā atgriezās Latvijā. Četru grāmatu autore. Daiļradē dominē doma, ka svešumā trūkst dzimtās zemes un savu cilvēku apkārtnes, tāpēc dzejniece jūt arvien vajadzību meklēt senās atbalsis no dzimtenes, nespēj sadraudzēties ar tagadni un svešumu.

Dzejniece (toreiz Māra Bartkeviča) dzimusi dzelzceļa ierēdņu ģimenē Maltā 1931. gada 19. martā. 1966. gadā viņa izceļoja uz Austrāliju pie māsas, bet 1998. gadā atgriezās dzimtenē. Ceļš uz atkaltikšanos ar māsu nebūt nebija viegls, un viņa "čekā" pratināta par saraksti ar māsu. Mājās pārnākdama, viņa spītīgi teikusi: "Tā ir mana māsa, es viņai rakstu un rakstīšu!"

Pēc pārcelšanās uz Austrāliju, Māra Kalmane bija aktīva Kanberas latviešu sabiedrības dalībniece. Viņa iemīlēja Austrāliju kā valsti, kas viņu laipni un labvēlīgi uzņēma. Galvenokārt viņa darbojās literārajā laukā, sniedzot referātus, vadot literārus vakarus un iestudējot Kanberas latviešu rokdarbnieču kopas rīkotās teātra izrādes – pēdējā no tām bija Annas Brigaderes "Čaukstenes". 

Austrālijā klajā laistas divas viņas dzejas grāmatas – "Zemei un cilvēkiem" (1976) un "Pasāžas" (1988), kā arī prozas grāmata "Laikam līdzi" (1983) un stāstu krājums "Mīlestība". Kalmane rakstīja laikrakstam "Austrālijas latvietis", kur lasāmi viņas raksti, recenzijas par latviešu un trimdas autoru darbiem. Viņa bija Austrālijas latviešu preses kopas biedre.

Maizes darbu M. Mūrniece strādāja Austrālijas Nacionālajā bibliotēkā, un viņa deva arī savu artavu Kanberas Latviešu biedrības bibliotēkai. Tādēļ nav arī pārsteigums, ka daļa no viņas lielās bibliotēkas tika nodota Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.