Stāsta Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) radošā direktore Sonora Broka

VFS Films un Itālijas kopražojuma dokumentālā portretfilma "Dzīves tango” vēsta par nepadošanos neārstējamas slimības priekšā un par dejas un kino dziedējošo spēku. Filmas, kas jau godalgota ar prestižo Itālijas kino industrijas balvu "Sudraba zvaigzni", pirmizrādē Rīgā būs klāt gan abas režisores, Ērika Lifrēdo un Krista Burāne, gan arī tās varoņi - Klaudio un Ivana.  

“Es neesmu izgudrojis jaunas stratēģijas, kā tikt ar to galā,” saka Klaudio, kura Parkinsona slimība progresē ik mirkli.

Vizītes pie ārsta mijas ar tango nodarbībām - tajās Klaudio ķermenis viņu dažubrīd pieviļ. Viņš apzinās, ka slimība strauji progresē, lai gan dejas rutīna palīdz uzturēt miesu un garu, radot iedrošinošu cerību. Klaudio savai sievai Ivanai ir apsolījis, ka kādreiz viņi dejos Buenosairesā, lai gan garais ceļojums nozīmē lielu, iespējams, arī nepārvaramu izaicinājumu.

Kaisle pret tango Klaudio saveda kopā ar komponistu Arturu Maskatu.

Izdzirdējis par šo neatlaidīgo cīņu par kustību un tango nozīmi tajā, Maskats aizsāka saraksti, un drīz vien devās uz Itāliju, lai radītu skaņdarbu, kura ritms un temps spoguļo Klaudio būtību un tuvību ar Ivanu.

Tapa īpaši radīts skaņdarbs – tas ir veltījums Klaudio, apliecinot dejas spēku un viņa dzīvotgribu. “Dzīves tango” ir silta, dzīvi apliecinoša filma, kuras pēcsajūtās vēl mirkli uzkavēties.