25. novembra koncertā "Baltijas jaunie komponisti – bigbendam!", kas bija arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) un Latvijas Radio bigbenda jau otrā kopīgi rīkotā Baltijas jauno komponistu Bigbenda kompozīciju konkursa pusfināls, tika noskaidroti trīs labākie skaņdarbi dalībai konkursa finālā.

Konkursa finālā iekļuvuši komponisti Mārcis Lipskis (Latvija) ar skaņdarbu “Ko, ko, uzkūko”, Svens Vilsons (Latvija) un skaņdarbs “Viss ēters te”, kā arī Karls Madiss Pennars (Karl Madis Pennar, Igaunija) ar kompozīciju Strawberry fields. Skaņdarbus atskaņoja dziedātājs Daumants Kalniņš un JVLMA un Rīgas Doma kora skolas apvienotais bigbends Dāvja Jurkas vadībā. 

Konkursa fināla koncerts notiks 30. novembrī plkst. 19.00 Spīķeru koncertzālē. Mārča Lipska, Svena Vilsona un Karla Madisa Pennara darbus izpildīs Latvijas Radio bigbends Kārļa Vanaga vadībā un dziedātājs Daumants Kalniņš, kura iespaidus par konkursam iesniegtajām kompozīcijām un finālistu skaņdarbiem uzklausām "Klasikā". 

Konkursā tika aicināti piedalīties jaunie komponisti vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo vai mācās Baltijas valstīs, tostarp mūzikas vidusskolu un koledžu vecāko kursu audzēkņi, mūzikas augstskolu studenti un jaunie profesionāļi. Jauno komponistu veikumu vērtē žūrija, kuras pārstāvji ir no visām trim Baltijas valstīm, kas ieguvuši lielu pieredzi un atzinību gan savas valsts, gan starptautiskā mērogā – Rauls Sēts (Igaunija), Jievaras Jasinskis (Lietuva) un Rolands Kronlaks (Latvija).

***

Dina Dūdiņa-Kurmiņa: Tu dziedi, spēlē oboju, šobrīd arī komponē. Vai tavā radošajā biogrāfijā ir kāds kompozīciju konkurss? 

Daumants Kalniņš: Jāpadomā... Kādreiz bija tāda bērnu Eirovīzija, atceros, ka tai vienu kompozīciju uzrakstīju – toreiz, pirms gadiem piecpadsmit…

Bet šī koncerta saistībā – jā, būs man tāds piedzīvojums, ka šovakar skanēs mana kompozīcija. Tā ir aranžija, kas tapa pirms gadiem septiņiem, vēl studējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tieši pie Kārļa Vanaga, kas šobrīd ir Latvijas Radio bigbenda vadītājs…

Tas bija semestra darbs – radīt aranžiju kādai no savām kompozīcijām, un Kārlis tagad ierosināja šo skaņdarbu, tagad labi nostāvējušos, izvilkt, un šovakar mēs to atskaņosim. Par to man ir īpašs satraukums. 

Tagad tu tiec pieteikts kā zvaigzne. Indriķis Veitners, kurš ir šī konkursa idejas autors, ne reizi vien teicis, ka jaunajiem džeza mūziķiem, kuri ir klāt mēģinājumos, tā ir lieliska pieredze – gan redzēt jaunās kompozīcijas un saprast, kas notiek Baltijas valstīs šajā jomā, gan izbaudīt kopā ar tevi mēģinājumu procesu. Kā tu jūties šajā ampluā, kad esi kā meistars studentu priekšā?

Pusfināls kopā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas bigbendu, apvienotu ar Rīgas Doma kora skolas bigbendu, jau notika, un šis process bija izaicinošs gan studentiem, gan man, jo

komponistu uzrakstīto ne vienmēr no pirmā acu uzmetiena var saprast – tāpat arī vēstījumu, ko katrs gribējis pateikt ar savu darbu.

Tā ka mēs visi kopā to šķetinājām. Un kas interesanti – mēs tiešām apzināti neizmantojām šo priekšrocību – aicināt kādu no jau zināmiem mūziķiem, kas radījuši šīs kompozīcijas, lai viņi nāktu uz mēģinājumiem kaut ko komentēt vai ieteikt. Ievērojot vienlīdzības principu pret tiem dažiem, kuri no ārzemēm bija atsūtījuši savas kompozīcijas, autori netika aicināti uz mēģinājumu, un visu, kas bija uzrakstīts, mēs mēģinājām saprast pa savam.

Tad nu pusfinālā autori, kuri bija ieradušies, ar smaidu sejā uzņēma to, kā mēs bijām interpretējuši. Un īpaši jau tie trīs, kuri tagad tikuši finālā un kuru skaņdarbus atskaņosim šovakar Spīķeros.

Pusfinālā bija astoņi, līdz finālam tika trīs. Vai žūrijas vērtējums sakrita ar tavējo?

Jā. Par diviem – simtprocentīgi, arī par trešo finālistu. Varbūt bija vēl kādi darbi, ko būtu apsvēris virzīt uz finālu, bet tai pašā laikā uzdevums žūrijai nebija viegls, jo skaņdarbi ir ļoti dažādi un konkursi vienmēr ir subjektīva lieta. Katrā ziņā arī manā skatījumā visi trīs, kas iekļuvuši finālā, savu vietu tur ir godam pelnījuši.

Varbūt vari katru no tiem īsi raksturot? Uz ko ir jābūt gataviem klausītājiem?

Pats interesantākais ir tas, ka katra no finālā iekļuvušajām kompozīcijām ir pilnīgi citādāka. Tas ir pats skaistākais šajā notikumā un reizē arī izaicinošākais žūrijai. Jo igauņa Karla Madisa Pennara skaņdarbs ir ārkārtīgi lirisks, es teiktu, tas pat varētu skanēt radio rotācijā, varbūt pat ne tikai "Klasikā". Tiešām – tāds melodiski skaists skaņdarbs. Un viņš nav kautrējies vokālam rakstīt igauņu valodā. Tur, protams, varētu diskutēt par manu izrunu, bet reizē tas mums visiem dod vietu fantāzijai, jo, visticamāk, liela daļa nesaprot šo tekstu, bet nosaukums uzbur kādu ainu – ko nu kuram, varbūt kāda atsauce uz „Bītliem”. Savukārt Mārča Lipska darbā ļoti iezīmējās viņa būtība un izcelsme – viņš ir no Latgales, un mazliet ieskanas šāds folkloristiskais motīvs. Bet Svens Vilsons vairāk vai mazāk iet avangarda virzienā, savā skaņdarbā viņš mēģinājis ielikt ļoti daudz ko. Dinamisks skaņdarbs, no vairākām daļām sastāvošs. Tā ka skaņdarbi ir ļoti dažādi.

Trīs konkursa finālisti, viens Daumants Kalniņš, kas vēl būs?

Šis vakars būs krāšņs ar bigbenda mūzikas daudzveidību, jo koncerta sākumā Kārlis Vanags ar Latvijas Radio bigbendu, izpildot instrumentālo mūziku, ieskicēs to, cik ļoti dažāda šobrīd ir bigbenda mūzika. Varbūt ne visiem ir pierasts, kā tā skan – tas nav tikai pagājušā gadsimtā Amerikā svingojošs orķestris ar dziedātāju priekšā un deju mūziku. Tā šobrīd ir patstāvīga vienība.

Latvijas Radio bigbends ir sasniedzis ļoti augstu meistarības līmeni, un to koncertā sākumā arī nodemonstrēs.

Skanēs Hērbija Henkoka, Vinsa Mendozas un Marijas Šnaideres mūzika. Būs arī ieskats bigbenda jaunākā albuma mūzikā, kur bigbends ieskaņojis Raimonda Paula instrumentālās džeza svītas jaunos aranžējumos bigbenda sastāvam.

Ja paskatāmies tālākā nākotnē – šķiet, ka tev decembrī laika pīrāgiem un piparkūkām nepaliks. Būsi dzirdams mūzikas namā "Daile" kopā ar Maestro. 

Cerams, ka tā notiks. Mēs jau tādā gaidīšanas režīmā esam – arī pagājušogad šī iecere bija, bet… decembrī tiešām bija laiks piparkūkām.

Šogad ar maestro Raimondu Paulu ķeramies klāt arī šim koncertam, repertuāram, domājam to aizvadīt sirsnīgā noskaņā.

Zāle nebūs pilna, bet gribam radīt Ziemassvētku sajūtu, mazliet tādu kā mājas muzicēšanu, izmantojot pilnu mūziķu spektru. Būs arī Raimonds Macats, kurš ir ne tikai taustiņinstrumentālists, bet arī čellists un mutes harmoniku meistars. Būs Artis Orubs, kurš spēj spēlēt visus sitaminstrumentus, un arī Oskars Sproģis, kurš pieteicies bez basģitāras arī ģitāru spēlēt. Tā ka mēģināsim šo vakaru padarīt mājīgu, krāšņu un noskaņām bagātu.