"Tā ir ne tikai fantastiski skaista dzeja un izcili emocionāla mūzika…  Diemžēl šis darbs ir ļoti aktuāls arī šodien. Strādājam pie katras detaļas, cenšamies iztulkot un izprast gan to, kādas sajūtas autoriem bija šī darba radīšanas mirklī, gan arī mēģinām izdzīvot to caur šodienas skatu un emocijām," atzīmē jauniešu kora "Balsis" diriģents Ints Teterovskis, stāstot par Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāti "Dievs, Tava zeme deg" iestudēšanas procesu. 

Pieminot staļinisma un nacisma upurus, šovakar, 23. augustā, pulksten 20 "Balsis" šo kantāti atskaņos baznīcā, kur tā reiz piedzīvojusi savu pirmatskaņojumu - Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Bet no 26. līdz 28. augustam koris dosies tradicionālajā upju ceļojumā, šogad turpinot doties pa Lielupi. 

Inta Pīrāga: Abiem kantātes autoriem – gan Lūcijai Garūtai, gan Andrejam Eglītim – toreiz bija gandrīz tikpat, cik jauniešu kora "Balsis" dziedātājiem. Int, vai tev saviem dziedātājiem nācies ko vairāk pastāstīt par šī darba sacerēšanas vēsturi?

Ints Teterovskis: Tā šajā darbā ir viena no būtiskākajām lietām, tāpēc arī jauniešu korī mēs šo kantāti iestudējam. Jo tā ir ne tikai fantastiski skaista dzeja un izcili emocionāla mūzika…  Diemžēl šis darbs ir ļoti aktuāls arī šodien.

Strādājam pie katras detaļas, cenšamies iztulkot un izprast gan to, kādas sajūtas autoriem bija šī darba radīšanas mirklī, gan arī mēģinām izdzīvot to caur šodienas skatu un emocijām. Ļoti ceru, ka šovakar izdosies lielisks emocionāls piedzīvojums.

Kantātes pirmatskaņojums notika pirms gandrīz astoņdesmit gadiem - 1944. gada 15. martā tieši šajā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Solisti bija leģendārais Mariss Vētra un Ādolfs Kaktiņš. Šovakar jums pievienosies citas mūsu operas leģendas – Viesturs Jansons un Rihards Mačanovskis, arī ērģelnieks Aigars Reinis. Cik šis skaņdarbs ir nozīmīgs tavā dzīves ceļā?

Šī nav mana pirmā satikšanās ar šo kantāti. Ar "Balsīm" to esam atskaņojuši vairākkārt.

Pats būtiskākais – ikreiz, kad tu pieskaries šai partitūrai, tu atklāj ko jaunu gan emocionāli, gan saturiski. Un nevis tāpēc, ka partitūra būtu mainījusies – tu pats kā cilvēks, kā personība esi savādāks.

Un tā ir vislabākā sajūta, ko var piedzīvot – ka šķietami zināmu lietu vari atklāt no jauna, un vienmēr tev ir kaut kas jauns, ko bilst. Šai kantātei katru gadu vismaz pāris reižu Latvijā noteikti būtu jāskan. Esmu priecīgs, ka tā atkal ir mūsu repertuārā. 

To, ka "Balsis" ir labā formā, pierāda, ka no 26. līdz 28. augustam atkal dosieties muzikālajā upes ceļojumā "Lielupes balsis", kas sākās patālu – kaut kur pie Mūsas un Mēmeles satekas, bet nu turpināsies jau tuvāk Rīgas jūras līcim. Varbūt vēlreiz atgādini, kā tas sākās un kas ir piedzīvots Lielupes ceļos?

Ideja ir vēsturiska. Vienu no svarīgākajām Latvijas upēm – Daugavu – šādā veidā jau esam izbraukuši, septiņu gadu garumā sniedzot ap 70 koncertiem. Uz šādu ideju mūs pamudināja Ineses Zanderes un Raimonda Paula cikls "Dziesmas par Latvijas upēm".

Domājām – izbrauksim Daugavu, un tā tas arī beigsies. Bet tad iepazinām šo mūziku – Inesi Zanderei un Raimondam Paulam ir ļoti daudzas Latvijas upes, un sapratām, jāizbrauc tās visas. Ik pa brīdim gan lūdzam Inesei, lai uzraksta kaut ko jaunu, bet varbūt nevis par jaunu upi, jo citādi mēs nekad to nebeigsim. (smejas)

Lielupe salīdzinoši nav gara – tā sākas, kur Mūsa un Mēmele saplūst kopā, aiz Bauskas pils, bet iznāk, ka pa Lielupi brauksim jau trešo gadu, jo pagājšgad negantais vīruss mūs pārtrauca pusceļā: tikām tikai līdz Slokai. Tāpēc šogad trīs dienu garumā brauksim no Slokas līdz Baltajai kāpai. Piedzīvojumi, kas saistīti ar Lielupi, ir vienkārši fantastiski! Ko tikai pagājšgad neuzzinājām un kur tikai neiepērāmies, jo atsevišķi posmi Lielupes augštecē ir diezgan grūti izbraucami. Bet vienai no pašvaldībām augšpusē ir arī amfībija, kas bija iegādāta, bet vēl nebija lietota, un tad, pateicoties mūsu darbībām un tam, ka koris brauks pa upi, tika iztīrīta upes gultne, kas notika pirmo reizi.

Tīrītājās vietās varējām braukt lieliski, bet mums ir fantastisks video no koristiem, kas bija nokļuvuši tādās niedrēs, kur vispār nevarēja saprast, uz kuru pusi ir upe... Piedzīvojumi uz ūdeņiem vienmēr ir lieliski.

Bet svarīgākais šajos upju braucienos ir tas, ka mēs cenšamies atrast vietas, kur katru dienu kori neuzstājas un vispār koncerti notiek reti. Protams, šoreiz tas ir ļoti tuvu Rīgai, tāpēc domāt, ka tur nekā nav bijis, būtu muļķīgi, bet būsim Spuņciema Salas Svētā Jāņa baznīcā, kurā uzstāsimies pirmoreiz, ir arī pāris koncertu, kuru nav afišās - dziedāsim Jūrmalas slimnīcas pagalmā – gan darbiniekiem, gan tur šobrīd esošajiem pacientiem. Tā ka cenšamies radīt prieku pirmkārt sev, un tad ar šo prieku dalīties ar pēc iespējas vairāk cilvēkiem.

Piektdien septiņos vakarā būsiet Salas Svētā Jāņa baznīcā, arī restaurētajā Mellužu estrādē, bet viss noslēgsies 28. augustā Baltās kāpas pludmalē. Bet droši vien šīs vasaras noslēgums ir tikai tāds starts kora "Balsis" jaunajai sezonai. Kā jau ierasts amatieru koriem, tad sezona parasti sākas ar to, ka diriģents vienmēr ļoti, ļoti vēlas savam korim piesaistīt jaunas balsis. 

Divi pandēmijas gadi ļoti daudziem koriem, faktiski visai Dziesmu svētku saimei, pamatīgi iegriezuši. Daudzi ir atraduši no baudas, ko sniedz dziedāšana un dejošana. Mēs tagad cenšamies uztaisīt tādu kā reanimāciju – arī "Balsīm"ir uzņemšana 5., 6. un 7. septembrī. Pieteikties var "Balsu" mājaslapā - balsis.lv. Bet jaunu dziedātāju pieplūduma samazināšanās ir nedaudz jūtama. Lai gan

visi līdz šim esošie kopmēģinājumu koncerti, kas bijuši kopkorim, bijuši ar fantastisku enerģiju. Degsme, gatavojoties nākamā gada Dziesmu svētku 150. gadskārtai, ir vienkārši fantastiska.

Izmantojot iespēju, gribu pateikt paldies visiem, kas jau piedalās Dziesmu svētku kustībā, dzied kādā korī, dejo kādā deju kolektīvā vai spēlē pūtēju orķestrī. Ja kāds vēl tikai domā – atgriezties kolektīvā vai nē, es noteikti ieteiktu atgriezties. Jo nākamais gads būs īpašs un jāsāk tam gatavoties jau laicīgi. Nekas vēl nav nokavēts!