Uz sarunu aicinām pianistu Tomu Mikālu, lai tuvāk uzzinātu par 31. jūlijā pulksten 19 mākslas centrā "Zuzeum" gaidāmo džeza improvizācijas vakaru, kas būs veltījums Teloniusam Monkam. Tas būs īpašs mūzikas un mākslas vakars, kurā kopā pulcēsies Latvijas un Ukrainas mūziķi, lai godinātu leģendāro amerikāņu džeza pianistu un komponistu Teloniusu Monku.

Koncerts, kurā piedalīsies pianists Toms Mikāls, saksofonists Kārlis Auziņš, kontrabasists Jurijs Natsvlišvili un bundzinieks Rinalds Maksimovs, ievedīs mūs aizraujošajā džeza improvizācijas pasaulē, plūstoši apvienojot dzīvo džeza mūziku ar izstādē Straight, No Chaser eksponētajiem mākslas darbiem. Koncertu varēs baudīt akustiskā un atvērtā formātā, brīvi pārvietojoties pa izstāžu zāli un atklājot, kā mūzika mijiedarbojas ar apkārtējo mākslu.

Sarunā ar Tomu Mikālu noskaidrojam, kas Teloniusu Monku padara unikālu, to, kā pianists savlaik izaicinājis tradīcijas un nepieciešamo koordināciju notikumā, kad mūzika pievieno vērtību vizuālajai mākslai un māksla – mūzikai.

"Ļoti liels prieks par iespēju izpildīt brīnišķīgās Monka kompozīcijas!" sajūsmu neslēpj Toms Mikāls.

"Manā skatījumā Monks reprezentē pilnīgu radošu brīvību un unikālu skanējumu – tās ir galvenās lietas, kuras viņa mākslā mani vienmēr uzrunājušas visvairāk.

Jāņem vērā, ka viņš dzīvojis laikā, kad džezs no populārās deju mūzikas un svinga sāk pāriet vairāk uz iekšu vērstā stilistikā – tāda sevis meklēšana un virtuozitātes attīstīšana. Monks aiziet vēl tālāk, izceļoties savu laikabiedru vidū. Viņš ir īpašs fenomens. Kad pirmoreiz viņu klausījos pēc Ārmstronga, Sinatras, pirmā reakcija, izdzirdot Monku, bija – pag, izklausās tā, ka viņš spēlē tā, kā nevajadzētu, bet skan brīnišķīgi un jauki! Tā ir viena no skaistākajām lietām, ko esmu dzirdējis! Tas efekts – ka tev nav par katru cenu jāmēģina muzicēt tā, kā citiem tas varētu likties pareizi, lai radītu burvību. Tas mani ļoti, ļoti uzrunāja un iedeva arī tādu brīvību – ka nav obligāti jāielien kādā kastītē. Varu būt brīvāks savā izvēlē. Galvenais, ka spēj radīt prieku klausītājiem, mijiedarbojoties ar citiem mūziķiem."

Vaicāts, kā ar kolēģiem tiks koordinēta saspēle un improvizācijas tādā koncertformātā, kur telpas dinamika un skatītāju kustība varētu ietekmēt mūzikas kustību un vispār mākslas pieredzi, pianists saka tā: "Tas vienmēr var būt sava veida izaicinājums, bet vienlaikus tā ir arī mijiedarbība – tur ir sava burvība, ja tam īpaši nepretojies. Protams,

ja sagaidi, ka būs ļoti intīma noskaņa, pilnīgs klusums un visi tevī uzmanīgi klausīsies, tad, ja tā nenotiek, tas var būt nepatīkami, bet, ja tu saproti, kas notiks, tad, man liekas, tas pat var pārtapt par tādu kā efektu – tu vienkārši ar to rēķinies un darbojies.

Bet par pašām kompozīcijām runājot, mums jau ir bijusi iespēja gan klausīties šo mūziku, gan arī izpildīt – mūsos jau mazliet nogūlies Monka skanējums. Jo princips jau ir līdzīgs, kā jau džezā – izskan tēma, un tad sākas brīvība. Vai arī ir harmoniska struktūra, kuras nosacījumos sadarbojamies. Bet ir arī vietas, kur nekas nav iepriekš sarunāts vai nolemts – kaut kas rodas spontāni. Tie mēdz būt visaizraujošākie un interesantākie brīži, jo tu nekad nezini, kas notiks, tu nekādi tam nevari sagatavoties – tikai tik daudz, cik nu reakcijas laikā – tu vienkārši reaģē uz to, ko dzirdi. Tajā brīdī pilnībā klausies, kas notiek apkārt, un esi kopā ar to, kas notiek konkrētajā brīdī."

Improvizāciju Toms Mikāls nevairās saukt par interesantu fenomenu:

"Ne vienmēr, ja esi labi paēdis vai izgulējies, varēsi labāk nospēlēt improvizāciju. Bieži vien tad, kad esi noguris, viss ir apnicis, esi dusmīgs uz kaut ko, pieej pie instrumenta, sāc spēlēt un… notiek kaut kas tiešām brīnišķīgs!

Un otrādi: citos žanros un stilistikā, kur lietas iepriekš ir izdomātas un iemācītas, šādā gadījumā var būt pretējs efekts. Savdabīga lieta ir tā improvizācija! Jo vairāk mēģini sev iestāstīt, ka tas tev pieder, ka tas ir tavējais, jo vairāk no tā attālinies. Savukārt ja saproti, ka tas nav mans, es tur vienkārši piedalos, man ir dota iespēja to izpildīt, rodas atbilstošāka attieksme tam, lai tiešām kaut kas spētu rasties – jo nemēģini visu laiku uzlikt savu zīmogu tam, kas tev nemaz nepieder."

***

Teloniuss Monks (Thelonious Monk, 1917-1982) ir ietekmīgs amerikāņu džeza pianists un komponists, kas pazīstams ar savu unikālo improvizācijas stilu un savdabīgo pieeju ritmam un harmonijai. Monks kļuva par galveno figūru bībopa kustībā 20. gadsimta 40. gados un sarakstīja daudzus skaņdarbus, kas mūsdienās tiek uzskatīti par džeza standartiem. Monka spēles stilam bija raksturīgas asas melodijas, disonējošas harmonijas un novatorisks paužu un klusuma lietojums.

Izstādes nosaukums Straight, No Chaser ir aizgūts no ikoniskās Teloniusa Monka dziesmas un atspoguļo La Méditerranée improvizācijā balstīto pieeju izstādes veidošanā. Līdzīgi kā saksofonists vienatnē savā studijā vingrina skaņkārtas arī mākslinieks bieži strādā vientulībā. Tomēr, kad mākslinieki un mūziķi sadarbojas, rodas kas pilnīgi jauns un unikāls.

Toms Mikāls ir daudzpusīgs pianists, grupas līderis, komponists, aranžētājs un pedagogs, kas pazīstams ar savu spēju izpildīt un apvienot dažādus mūzikas žanrus. Būdams pieredzējis dzīvās mūzikas izpildītājs un arī darbā ierakstu studijā, viņš nodrošina augstu mūzikas kvalitāti jebkurā vidē. Toms vada džeza kvartetu, kas spēlē oriģinālmūziku, un piedalās dažādu žanru projektos. 2021. gadā viņš izdeva mazalbumu "Teikas", kurā iekļauti četri klavierdarbi, ko iedvesmojušas dažādas lietas, vietas un cilvēki.

Jurijs Natsvlišvili ir ukraiņu mūziķis, komponists un basists, kurš savu muzikālo ceļu sāka kā vijolnieks. Viņš ir studējis S. Prokofjeva mūzikas koledžā Doņeckā un uzvarējis starptautiskajā Ukrainas džeza junioru konkursā "DoDj-2003". Pēc bakalaura grāda iegūšanas 2013. gadā viņš pārcēlās uz Kijivu, kļūstot par ievērojamu Ukrainas džeza un popmūzikas skatuves personību un sadarbojoties ar tādiem māksliniekiem kā Oļegs Skripka, Gaitana un Kosheen.

Kārlis Auziņš ir ievērojams laikmetīgās mūzikas un improvizācijas saksofonists un komponists. Viņš ieguvis maģistra grādu Ritmiskās mūzikas konservatorijā Kopenhāgenā un bakalaura grādu Amsterdamas konservatorijā. 2024. gadā viņa dubulttrio koncerts "M/Darbnīcā" tika atzīmēts kā "Gada muzikālais notikums" Latvijas Radio 3 "Klasika" TOP 10 un nominēts "Kilograms Kultūras" balvai kā gada džeza mūzikas notikums. Viņa albums Still Nature un sadarbība ar citiem mūziķiem saņēmusi nominācijas prestižās mūzikas balvās, tostarp "Zelta mikrofons 2024". Kārlis ir uzstājies kopā ar tādiem slaveniem mūziķiem kā Karstens Dāls un Maikls Mūrs, kā arī turpina vadīt un piedalīties dažādos projektos visā Eiropā.

Rinalds Maksimovs, latviešu bundzinieks un komponists, ir guvis plašu pieredzi dažādos mūzikas žanros. Viņš ir studējis džezu Rīgas Doma kora skolā Latvijā un mūziku Ritmiskās mūzikas konservatorijā Kopenhāgenā. Dānijā viņš muzicēja kopā ar tādiem ievērojamiem skandināvu mūziķiem kā Jakobs Anderskovs, Tomass Franks un Anderss Kristensens. Šobrīd Rinalds izstrādā bungu solo programmu, kas pievēršas elektroniskajai mūzikai. Viņš ir sadarbojies arī ar tādām vadošajām Latvijas indīroka un popgrupām kā Juuk, "Kautkaili" un Dj Krankenwagen.