Piektdien, 12. jūlijā, Ventspils koncertzālē “Latvija” pianisti Žans Batists Dulsē un Aurēlija Šimkus spēlēs Dāvida Kļaviņa radītās klavieres M470i. Aurēlijas priekšnesumā skanēs Pētera Vaska “Vasaras vakara mūzika”, Franča Lista Otrā balāde un trīs daļas no Igora Stravinska baleta “Ugunsputns” Guido Agosti pārlikumā klavierēm, savukārt franču mūziķis, kurš biji studijlaika biedrs Zviedrījā, sniegs improvizēs, iedvesmojoties no šīs mūzikas.
Sarunā Aurēlija stāsta par šī brīža studijām Itālijā, gaidāmo koncertu Ventspilī un sava kolēģa Žana Batista neparasto talantu un improvizācijas meistarību. Vai arī pašai rodas impulss improvizēt, sadarbojoties ar Žanu Batistu?

Aurēlija Šimkus: Šis tiešām būs ļoti neparasts koncerts – Ventspils koncertzālē uz Dāvida Kļaviņa lielajām, vertikālajām klavierēm. Es piektdienas vakarā nebūšu viena pati, bet kopā ar savu kolēģi no Francijas Žanu Batistu Dulsē, ar kuru mēs kopā studējām Zviedrijā jau pirms vairākiem gadiem.

Žans Batists ir absolūti  unikāls un fenomenāls mūziķis, jo viņš improvizē, sniedz improvizācijas koncertus.

Viņš ir ne tikai klasiskais mūziķis, ne tikai ar klasisko izglītību un spēlē klasisko repertuāru, bet arī improvizē. Viņam būs tāds interesants uzdevums. Koncerta laikā es atskaņošu pāris modernākas kompozīcijas, proti, Pētera Vaska „Vasaras vakara mūziku” un Filipa Glāsa „Trako steigu”. Pēc šiem skaņdarbiem Žans Batists ceļos laikā – no 20. gadsimta līdz pat romantismam un Ferencam Listam, un tad es atskaņošu arī Lista „Otro balādi”. Tāda ir mūsu pamatkoncepcija, bet patiesībā mēs tiksimies tikai piektdien un uz vietas sapratīsim, kā to visu materializēt un labāk izveidot. Droši vien, es pieļauju, būs ne viens vien pārsteigums. Varbūt izdomāsim ko spēlēt kopā. Varbūt Žans Batists pievienosies man Glāsa skaņdarbā un beigs ar nelielu apdari šim skaņdarbam. To mēs vēl izdomāsim.

Katrā ziņā, koncerts būs pārsteigums ne tikai klausītājiem, bet arī mums abiem. Tā būs ļoti, ļoti gaidīta tikšanās, vismaz man noteikti, ar savu draugu un studiju biedru no Zviedrijas laikiem.

Šis [Dāvida Kļaviņa] instruments arī bija galvenais iemesls, kāpēc iedomājos tieši par Žanu Batistu – es domāju, ka viņš noteikti varēs ļoti izbaudīt šī instrumenta iespējas. Tas ir kaut kas neparasts un tieši tas, ko viņš dara. Manuprāt, tas ļoti varētu piestāvēt Ventspils koncertzālei un šim instrumentam.