Saturiski piesātinātajā Baltijas jūras festivāla nedēļā, kas risināsies no 9. līdz18. septembrim, galveno lomu kā allaž spēlēs mūzika.

Šogad festivāla centrā būs nākotnes cerības un atjaunošanās, pēc kā tik daudzi no mums ir noilgojušies: pārrobežu kustība un sadarbība, kā arī kopīgas sarunas par mūs visus saistošiem jautājumiem. Tematiski uzmanība tiks vērsta uz atdzimšanu un kultūras lomu sabiedrības ceļā uz atvēršanos pēc pandēmijas. Šīgada festivāla jaunievedums būs Baltijas jūras ierakstu studijas (Baltic Sea Studio) ikdienas pārraides, kas festivālu padarīs vēl pieejamāku starptautiskai auditorijai.

Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" vadītājs Timurs Tomsons "Klasikai" stāsta gan par Baltijas jūras festivāla un "Lielā dzintara" iesaisti tajā, gan arī par "Lielā dzintara" jaunumu - mūzikas sarunu klubu, kas sāksies jau nākamnedēļ.

"Baltijas jūras festivāls ir viens no lielākajiem klasiskās mūzikas festivāliem Ziemeļvalstīs, kuru organizē Zviedrijas Radio, kuram pieder arī savs simfoniskais orķestris un arī Radio koris. Viņiem ir arī sava koncertzāle, un reizi gadā - tas parasti bija augustā, bet šogad ir septembra sākumā - ir šis lielais festivāls, kas orientējas gan uz ļoti augsta līmeņa klasiskās mūzikas izpildītājiem, gan arī uz līderību klasiskajā mūzikā ar topa māksliniekiem, gan arī uz tādu lietu kā vidi. Jo viņi uzskata, ka ir jārūpējas tieši par Baltijas jūru un ka Baltijas jūrā ir dažādas problēmas. Un tas ir veids, kā arī var runāt par šīm problēmām - caur festivālu.

Zinātnieki skaidri sapratuši - ar faktiem vien viņi nespēj sasniegt savu auditoriju, tāpēc mākslai jānāk palīgā un emocionālā stīga jāievibrē tieši caur mākslām. Un te palīgā nāk mūzika.

Apvienojot zinātni un mūziku, tiek domāts, kā sasniegt un varbūt arī savā ziņā ietekmēt klausītāju," stāsta Timurs Tomsons.

Vairākus gadus viņš strādājis šī festivāla rīkotāju komandā. Vai varam teikt, ka ar festivāla palīdzību iespējams uzlabot jūras stāvokli un varbūt pat ir novērojamas pozitīvas pārmaiņas?

"Uz mani tas noteikti atstājis zināmu iespaidu - jau tas fakts, ka skaidri zinu to, ja pajautā, kura ir netīrākā jūra pasaulē, tad atbilde skan - Baltijas jūra.

To var pārbaudīt arī Google, vienkārši ierakstot [atslēgvārdus]," stāsta Timurs. Viņš arī neslēpj: "Mani ietekmēja arī [somu diriģenta un komponista] Esas Pekas Salonena teiktais - viņš ir viens no festivāla dibinātājiem, un reiz stāstīja, ka viņa māja Somijā atrodas Baltijas jūras krastā, un liela problēma tur ir zilaļģes. Līdz ar to viņa ģimene nevar peldēties.

Bērni viņam jautājuši - no kurienes ir šīs zilaļģes? Viņš atbildējis - tas nāk no cilvēku darbības. Un tad bērni viņam ir prasījuši - vai par to nav jāliek cietumā? Un šis viņam licis pārdomāt savu lomu šajā jautājumā un arī atbildību pret jaunāko paaudzi.

Šo tēmu viņi iekļāva arī festivāla pašā dibināšanas stadijā. Man liekas, tas ir diezgan spēcīgs arguments, lai arī mēs, būdami Liepājā, runātu par Baltijas jūras problemātiku."

Vairāk un plašāk - ierakstā.