Ar labsirdīgu skatu. Unikāli 17. gadsimta dziedājumi latviešu mēlē

Senās mūzikas pētnieks Guntars Prānis kopā ar kolēģiem 26. jūnijā Rīgas Domā vērs vaļā latviešu izcelsmes garīdznieka Georga Elgera dziesmu grāmatu, unikālos 17. gadsimta dziedājumus skandējot latviešu valodā.

Koncerta programmas pamatā ir unikāls un līdz šim auditorijai nepazīstams Latvijas mūzikas vēstures materiāls – dziedājumi no 1621. gadā iespiestās Georga Elgera dziesmu grāmatas Geistliche Catholische Gesänge. Tā izceļama kā pirmais nozīmīgais katoliskais melodiju krājums, kurā atrodami gregoriski psalmdziedājumi, senbaznīcas himnas un litānijas, domājams, paša Georga Elgera tulkotas un adaptētas. Grāmatā sastopamas un koncertā būs dzirdamas arī paša garīdznieka sacerētas dziesmas, kurās ievērota toniskā vārsmošanas sistēma, lietotas atskaņas un pat atsevišķi latviešu folkloras stilistikas paņēmieni.

"Georgs Elgers patiešām ir latviešu izcelsmes mācītājs – dzimis Valmierā, un tas viss ir tiešām aizraujoši, jo šeit satek kopā vairāki interesanti aspekti," stāsta Guntars Prānis. "Grāmatā ietveratas daudzas interesantas un Eiropā pazīstamas dziesmas, taču tajā ir arī vairākas oriģināldziesmas.

Un vēl ļoti interesantais aspekts ir arī latviešu valoda, kas tajā laikā vēl tikai veidojas – to visu mēs mēģināsim parādīt un izdziedāt, darot klausītājiem pieejamu šo mūsu tautas vēstures aizraujošo lapaspusi.

Te sastopas renesanse un baroks, un pāreja no viena stila uz otru ir visai interesants uzdevums mūzikā – ceram, ka klausītājiem tas būs interesants un aizraujošs piedzīvojums."

Vai Georgs Elgers gādājis tikai par tekstiem, vai rakstījis arī notis? "Lielākoties notis nav viņa rakstītas – tās tolaik atrodamas gan latīņu, gan vācu, gan poļu dziesmu grāmatās, taču ir atsevišķi opusi, par kuriem hipotētiski varētu domāt, ka tas ir Georga Elgera veikums," skaidro Prānis.

"Eiropā tolaik protestantisms saduras ar katolicismu, saduras arī dažādas valodas un kultūras, un tieši šajā krustpunktā veidojas interesantas lietas –

tur sava vieta ir arī agrīnajai latviešu valodai, un ne tikai valodai – arī latviešu dzīves uztverei un mūzikas gaumei. Tas viss šajā dziesmu grāmatā ir atrodams ļoti saistošā veidā."

Guntars Prānis apliecina, ka senā latviešu valoda it labi ir saprotama arī mūsdienu cilvēkam: "Valodu var saprast ļoti labi, un profesore Māra Grudule uzskata, ka šī latviešu valoda ir daudz tuvāka oriģinālajai latviešu valodai nekā pirmie tulkojumi no vācu valodas protestantisma grāmatās, kur daudzas lietas raksturīgas vācu valodai.

Elgera grāmatā var atrast visādus interesantus piedziedājumus – piemēram, "līgo" un "žūžo, bērniņ",  kas ir faktiski ļoti tuvas latviešu tautasdziesmai. Arī šajā aspektā būs interesanti."

Sarunu pilnā apjomā lasiet LSM!