Savus aizvadītā gada košākos iespaidus un skaistākos iedvesmas avotus atklāj komponists Andris Dzenītis, kurš "Lielajai mūzikas balvai 2019" kategorijā "Gada jaundarbs" izvirzīts par savu opusu Leaves leaving Leipzig, kas rakstīts īpaši vijolniekam Gidonam Krēmeram un orķestrim Kremerata Baltica. 

"Kas attiecas uz manis paša dzīvi un darbošanos, ir trīs lieli punkti, kas man aizvadītajā gadā bijuši svarīgi. Pirmkārt, ISCM Pasaules mūzikas dienas, kas šoreiz notika Igaunijā. Varējām redzēt, kā igauņi spēj sarīkot šo milzīgo, grandiozo visas pasaules mūzikas olimpiādi - domāju, viņi ļoti lieliski sevi parādīja - ārzemju viesi varēja iepazīt gan Tallinu, gan Tartu. Šeit Latvijas Radio koris pirmatskaņoja manu darbu, kas bija speciāli rakstīts šim pasākumam, un tas man bija tāds pirmais lielais prieks.

Otrais lielais prieks bija vasaras vidū, kad notika "LNSO vasarnīca", šoreiz Rēzeknē - tur tika pirmatskaņots mans koncerts pūtēju kvintetam ar simfonisko orķestri "Deltas atgriešanās", bet sajūsmināja arī viss, kas notika apkārt - bija iespēja iepazīt gan latgaliešus, gan ārzemju jaunos komponistus, jo pēc ilga laika atkal rīkojām starptautiskās komponistu meistarklases. Domāju, daudzi no šiem dalībniekiem tagad varbūt ne tik daudz kaut ko zina par Latviju, cik daudz par Latgali.

Un tad, protams, Leaves leaving Leipzig Gidona Krēmera pirmatskaņojumā, bet ne jau tikai tas - šis darbs aizveda mani uz brīnišķīgo Bāzeli, kur tas tika atskaņots vēlāk, rudenī, tajā pašā sastāvā. Iepazinu arī skaisto pilsētu. Ceļojumu ziņā šis gads bija interesants ar to, ka bija iespēja arī vienam manam kordarbam izskanēt Štutgartē, kur mīt pazīstamais SWR vokālais ansamblis, kas ir viens no Eiropas labākajiem koriem blakus Latvijas Radio korim. Bija brīvs vakars, un Štutgartes operā laimējās redzēt Riharda Štrausa operas "Salome" Kirila Serebreņņikova režijā, kas bija atjaunota pēc kāda laika uz vienu izrādi. Tas bija loti dziļš pārdzīvojums.

Runājot par to, kas noticis Latvijā, liels notikums ir tas, ka mums ir vēl viena jauna koncertzāle un arī skola - šoreiz Ventspilī. Tas atkal ir viens liels panākums, kas šajā gadā izcīnīts - ka Latvija tikusi pie vēl vienas lieliskas zāles, turklāt šajā gadījumā ar ļoti krāšņu repertuāru - ko tikai Miks Magone tur jau nav aicinājis! Tāpat arī pašai skolai, kas ir otra lielākā mūzikas vidusskola Latvijā, ir brīnišķīgas telpas ar lielisku ekipējumu.

No vizuālās mākslas spilgtu iespaidu atstājusi Mākslas muzejā apskatāmā Aleksandras Beļcovas izstāde ar visu savu neparasto iekārtojumu un pirmkārt rāda personības ļoti daudzpusīgo mākslu - tik daudz stilu, virzienu, estētikas viņa savā dzīvē aptvērusi! Tā ir diezgan drosmīga mākslinieka personības atainošana ar visiem dienasgrāmatas fragmentiem, kuri ne visi ir glaimojoši, bet tas rāda mākslinieka personības ārkārtīgi sarežģīto domāšanu, likteni. Zināmā mērā - tādu sevis iznīcināšanu, bet dažkārt arī lielus prieka brīžus. Tāda ir ne tikai Beļcovas dzīves būtība, bet vispār lielā mērā mākslinieka cīņa ar sevi un savu dzīvi."

Fotogrāfijā - mirkļi no Andra viesošanās iedvesmas apdvestajā Leipcigā, kur slavenajā Gewandhaus Andris Nelsons atskaņoja citu Andra Dzenīša opusu - "Māra".