Atceroties Alfrēdu Tuču 90. gadskārtā, "Rīta retro" minūtēs skan viņa sacerētā dziesmiņa "Puiša bēdas". Miķelis Fišers kopā ar Latvijas Radio lauku kapela diriģenta Gunāra Ordelovska vadībā to ieskaņojis 1963. gadā.

Komponists Alfrēds Tučs (1927-2006) dzimis Rīgā, taču drīz kopā ar vecākiem pārcēlies dzīvot uz Liepāju. Ar mūzikas mākslu iepazinies Liepājas mūzikas skolas akordeona klasē un mūzikas vidusskolā, mācoties akordeona spēli pie pedagoga Voldemāra Ceriņa. Ar kompozīcijas teorijas pamatiem viņu iepazīstinājis prof. J.Vītola kompozīcijas klases absolvents, diriģents un komponists Jānis Dreimanis. LVK kompozīcijas klasi A.Tučs absolvējis 1955.gadā. No 1955. līdz 1960.gadam ir Valsts Akadēmiskā Drāmas teātra (Latvijas Nacionālā teātra) mūzikas daļas vadītājs. Raksta spilgtu mūziku Raiņa drāmai "Jāzeps un viņa brāļi", Mārtiņa Zīverta lugai "Āksts" u.c lugām.

Tomēr viņa darba mūža pamats ir pedagoģija. Visilgākais darba periods ir bijis saistīts ar Rīgas Pedagoģisko skolu, kur no 1992. līdz 2000. gadam pasniedzis akordeona spēli, vadījis akordeonu ansambļus, lasījis lekcijas par akordeona spēles attīstības vēsturi un metodiku. Mācījis arī instrumentāciju un koru aranžēšanu. Pedagoģisko darbu turpinājis arī no jauna dibinātājā RPIVA līdz 2000. gadam. Bijis arī LVMA pasniedzējs, docents. Komponists ir atstājis plašu skaņdarbu klāstu. XX gs.

50. gados viņš gūst popularitāti ar savu teātra mūziku. Virkne kompozīciju, galvenokārt skaņdarbi pūtēju orķestrim, skanējuši masu pasākumos, tai skaitā Dziesmu svētkos. Daudzi skaņdarbi akordeonam ieņem nozīmīgu vietu pedagoģiskajā repertuārā. Sacerēta simfoniskā mūzika (desmit skaņdarbi), skaņdarbi pūtēju orķestrim, instrumentālā kamermūzika, solo un kora dziesmas. Viņa lielā pieredze apkopota grāmatā "Akordeonspēles mācīšanas metodika" (RAKA, 2002). Nenosauktas paliek daudzās tautas dziesmu apdares - balsij, koriem, kokļu ansambļiem, tautas instrumentu orķestriem.