Laiks pienācis jau otrajam Latvijas Radio rezidences mākslinieka Aigara Raumaņa rīta sveicienam  "Klasikas" klausītājiem!

Aigars Raumanis: Šonedēļ LR3 Klasika klausītājiem stāstu par saksofonu, tā hameleona raksturu un neskaitāmām iespējām dažādos žanros un sastāvos. Šorīt: Saksofons un džezs – tas ir kā kafija ar pienu: tik cieši saistīti, ka reizēm šķiet, ka viens bez otra nemaz nepastāv.

Lai gan saksofonu 19. gadsimta vidū izgudroja Ādolfs Sakss klasiskās mūzikas vajadzībām, varētu teikt, ka sākumā patieso mājas sajūtu tas atrada Amerikā, 20. gadsimta sākumā – džeza klubos.

Pirmie lielie vārdi bija Sidnijs Bešē, Kolmans Hokinss un Lesters Jangs. Un, protams, nevar aizmirst Čārliju Pārkeru – viņš ar savu altsaksofonu burtiski pārrakstīja džeza noteikumus un radīja bībopu.

Ar laiku saksofons kļuva par vienu no galvenajiem instrumentiem bigbendos – tādi kā Djūka Elingtona un Kounta Beisija orķestri bez saksofona sekcijas pat nav iedomājami. Un arī vēlāk – no Džona Koltreina līdz Stenam Gecam – katrs saksofonam piešķīris savu balsi un jaunu veidu, kā runāt ar publiku.

Varbūt tāpēc par saksofonu mēdz jokot: “Ja klavieres ir orķestris, tad saksofons ir cilvēka balss – tikai mazliet skaļāks un ar vairāk šarma.”

Viens no mīļākajiem džeza ierakstiem ar hipnotizējošu harmonisko secību - Kenija Gareta (Kenny Garret) Sing a Song of Song.