Trešajā Latvijas Radio rezidences mākslinieka Aigara Raumaņa rīta sveicienā - ieskats simfoniskajās partitūrās, kurās parādās arī saksofons.

Aigars Raumanis: Kad domājam par simfonisko orķestri, mēs parasti redzam stīgu instrumentu jūru, tālāk pie horizonta sasēdušus pūšaminstrumentus un aiz viņiem noslēptus neskaitāmus sitamos instrumentus – bet saksofons? Oficiāli tas nav simfoniskā orķestra sastāvdaļa, bet komponisti to ir iemīlējuši tieši tā īpašās krāsas dēļ.

Baumo, ka saksofona izgudrotājs Ādolfs Sakss bijis diezgan sarežğīta personība un sastrīdējies ar daudziem instrumentu būvētājiem un komponistiem, un tas esot iemesls, kāpēc viņa radītais instruments nav iekļuvis orķestra pamatsastāvā.

Protams, asociācijas ar džeza, militāro un cirka mūziku arī nav palīdzējušas saksofonam ērti iekārtoties klasiskās mūzikas aprindās.

Kā vienu no pirmajiem simfoniskajiem darbiem, kur parādās saksofons, parasti min Žorža Bizē “Arlieti”, bet starp zināmākajiem varētu izcelt Ravela “Bolero”, Prokofjeva ”Romeo un Džuljetu”, Rahmaņinova “Simfoniskās dejas” un Gēršvina “Rapsodiju blūza stilā”.

3. septembrī, Starptautiskajā debesskrāpju dienā, dosimies uz Ņujorku, kur Leonarda Bernstaina mūzikla varoņi izspēlē slaveno Romeo un Džuljetas stāstu starp neskaitāmiem debesskrāpjiem. Orķestra partitūrā enerğiski iekļaujas saksofons!

Skan Mambo no Leonarda Bernstaina mūzikla "Vestsaidas stāsts" Westsaidas stāsta paša komponista interpretācijā kopā ar Losandželosas filharmonisko orķestris (1983).