Veronikas Francas un Severīna Fialas režisētās un Ulriha Zeidla producētās filmas "Elles katls" notikumi balstīti tumšās vēstures lappusēs, divu sieviešu tiesvedības procesos.

18. gadsimta Augšaustrijā baznīca par lielāku grēku bija pasludinājusi pašnāvību, nevis slepkavību. Tādēļ izmisumā cilvēki meklēja citus ceļus, kā izbeigt savu dzīvi.

Tolaik Austrijas teritorijā tika pastrādāta virkne slepkavību – sievietes nonāvēja savus bērnus ar mērķi piedzīvot nāvessodu un saņemt Dieva piedošanu.

Tobrīd cilvēka atrašanos depresīvā stāvoklī dēvēja par būšanu "elles katlā", un tieši tik tumšā dzīves mirklī nonāk Agnese, jauna sieviete, šķietami laimīga jaunlaulātā, kuras kvēlākā vēlme ir bērniņa ienākšana ģimenē. Asinis stindzinoši kalēja pakalpojumi, kas "palīdzēs kliedēt skumjas", izolācija un nāves tuvums ir slikti sabiedrotie, un gaišajam dabas bērnam, sapņainajai Agnesei var nākties spert visšausminošākos soļus, lai apstādinātu savas ciešanas.

"Elles katls" atgriež balsi "neredzētajām" un "nedzirdētajām" sievietēm pagātnē; tas atspoguļo viņu ikdienas dzīves skarbumu, ko noteica reliģiskās dogmas un tabu, kas joprojām, gadsimtiem ilgi, atbalsojas mūsu sabiedrībā.

Berlinālē apbalvotās filmas galveno varoni atveido mūziķe Anja Plašga no eksperimentālās mūzikas projekta "Soap&Skin". Tā kompozīciju "Italy" daudzi, iespējams, atceras no Marijas Kreiceres filmas "Korsete". Veidojot "Elles katla" oriģinālmūziku, tā vietā, lai radītu vēsturiskajai realitātei pieskaņotu skaņu telpu, Anja Plašga ir izvēlējusies veidot tādu skanējumu, kas akcentē Agneses, viņas pašas dzīves un apkārtējo ļaužu psiholoģisko portretu.