Dāvis Eņģelis kopā ar komponisti un muzikoloģi Santu Bušs un komponistu Armandu Skuķi vērtē Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu, kas 27. janvāra vakarā izskanēja Rīgas Kongresu namā un arī "Klasikas" tiešraidē.

Pie Latvijas Nacionālās operas orķestra diriģenta pults esot tā mākslinieciskajam vadītājam Mārtiņam Ozoliņam, vakaru ieskandināja 170. gadskārtā sumināmā Jurjānu Andreja "Simfonisks allegro". Tieši šis 1880. gadā darinātais darbs uzskatāms par latviešu simfoniskās mūzikas pamatakmeni, un tieši šī opusa 125. gadskārta savulaik mūzikas vēsturnieku Arnoldu Klotiņu rosināja 2005. gadu pasludināt par "Latviešu simfoniskās mūzikas gadu", kura izskaņā rīkotais vērienīgais Lielkoncerts arī kļuva par Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta tradīcijas aizsākumu. 

Gluži tāpat kā toreiz, arī šajā koncertā Jurjānu Andreja romantiska dramatisma spriegotā partitūra sabalsojās ar Jāņa Ivanova, Romualda Kalsona un Pētera Vaska skaņumākslu. Šai 2026. gada jubilāru saimei 2026. gada programmā pieplusojams arīdzan Volfgangs Dārziņš. 

80. gadskārtā godināmais mūslaiku pazīstamākais latviešu skaņradis Pēteris Vasks Otro koncertu vijolei un orķestrim "Vakara gaismā" komponējis pandēmijas gados pēc sava domubiedra Hugo Tičati ierosmes. Šo mīlestības un mūžības caurausto un augšuptiecīgas gaismas caurstrāvoto opusu Lielkoncertā atskaņoja jubilāra mūziku brīnišķīgi izjūtošā Vineta Sareika un vieni no kvēlākajiem latvieša mūzikas pašmāju vēstnešiem – diriģents Normunds Šnē un viņa dibinātais kamerorķestris Sinfonietta Rīga. 

Atzīmējot izcilā simfoniķa Jāņa Ivanova 120. gadskārtu, Lielkoncerta programmu kuplināja viņa 19. simfonija. Pirmatskaņojumu šis vēlīnais, eksistenciālām pārdomām un gaisā virmojošu pārmaiņu laika jautājumiem piesātinātais opuss piedzīvoja 1980. gadā. Toreiz gan citādāk dēvēto Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēja Vasilijs Sinaiskis, bet šajā koncertā tā vadības groži bija uzticēti Guntim Kuzmam.

Piesauktajā gadā un pieminētajiem mūziķiem darināta arīdzan Romualda Kalsona virtuozām krāsām austā simfoniskā poēma "Retrospekcija", kas pirmoreiz gan izskanēja Maskavā. Šoreiz tās lasījums bija uzticēts diriģentam Kasparam Ādamsonam un Liepājas Simfoniskajam orķestrim, kurš saspēlē ar dziļu interpretāciju meistaru Reini Zariņu jaunu elpu piešķīra arīdzan Volfganga Dārziņa Otrajam koncertam klavierēm un orķestrim. Tapis vēl pirms došanās trimdas gaitās un dēvējams par jaunības gadu daiļrades radoši spilgti summējumu, šis Jāņa Ivanova vienaudža opuss pirmoreiz izskanēja 1939. gadā Rīgā, ar pašu autoru pie klavierēm.