Andris Dzenītis, Inga Saksone un Māra Šuba izvērtē mūzikas dzīves notikumus Rīgā.

Klarnetists Mārtiņš Circenis, LNSO un diriģents Ļevs Vlasenko programmā "Krievu mūzikas pērles" 5. decembrī Lielajā ģildē.

Māra Šuba prāto, ka koncertprogramma bijusi ideāla šim laikam: "Tā tik tiešām bija programma, kas iederējās Ziemassvētku gaidīšanas laikā: Ļadova pasaku gleznas, Borisa Čaikovska Klarnetes koncerts - viegls un skaists, un Pētera Čaikovska simfonija "Ziemas sapņi". Tomēr par tik izcilu notikumu kā, iespējams, bijām sapņojuši, koncerts tomēr nekļuva. Viss it kā bija līmenī - orķestris, diriģents, uz kuru bauda skatīties, un arī solisti, tomēr pietrūka lidojuma sajūtas un izsmalcinātu nianšu, lai rastos sajūta, ka dzimis Notikums."

Andris Dzenītis uzsver, ka Čaikovska Klarnetes koncerts pilnībā ļāvis izpausties klarnetistam Mārtiņam Circenim (attēlā), kurš interpretācijā demonstrējis savu lielisko tehnisko formu.

Andra Sējāna, Riharda Dubras, Valta Pūces, Raimonda Tigula, Selgas Mences un Jēkaba Jančevska jaundarbi SInfonietta Rīga un Normunda Šnē koncertā "Eiropas vainags" 6. decembrī koncertzālē "Rīga".

Andris teic - simpātiski, ka tiek veidoti šādi Ziemassvētku koncerti, kuros skan jauna mūzika, nevis labi pārbaudītas vērtības. "Tādējādi mūsu komponistiem tiek dota iespēja radīt jaunas vērtības!"

Inga uzsver, ka it visiem autoriem zināmā mērā bijis vienots vēstījums un ideja par to, kā iesākt savu stāstu par Ziemassvētkiem.

Andrim vistīkamākais šķitis Raimonda Tigula darbs: "Tāpēc, ka bija ļoti skanīgs: nedaudz bolero formā ar pakāpenisku instrumentācijas maiņu. Manuprāt, visai labs repertuāra skaņdarbs, kas iederētos turpmāko gadu Ziemassvētku laika koncertrogrammās."

Inga, vērtējot Andra Sējāna kompozīciju, kuras pamatā likts Hansa Kristiāna Andersena stāsts par mazo sērkociņu pārdevēju, prāto, ka tā bijusi kā itin izteiksmīga kino mūzika. Tomēr Andris Dzenītis saka tā: "Ļoti cienu Andri kā brīnišķīgu instrumentētāju - viņš šo amatu apguvis tik labi kā reti kurš Latvijā. Taču šoreiz, klausoties viņa darbu, pārņēma doma, ka komponists tajā vairījies izkāpt ārpus pārbaudītu vērtību loka. Tāds pārāk standartisks."

Mārai Andra darbs gājis pie sirds: "Varbūt tikai mazliet par skumju Ziemassvētku kontekstā... Taču kopumā - ļoti tēlaina, iztēlojoša mūzika, un kaut kādā mērā šī tēlainība attiecināma arī uz Raimondu Tigulu un Valtu Pūci: nākamjos Ziemassvētkos varētu aicināt topošos režisorus no Kultūras akadēmijas,  lai mūzikai veido atbilstošas "bildes"!"

Vērtējot Selgas Mences opusu, Māra uzsver: "Ar ļoti lielu sirsnību rakstīts darbs. Patiesi - no visas sirds. Arī tēlains un ļoti, ļoti  patiess." Inga savukārt slavē šī darba kompozīcijas pārdomāto dramaturģiju.

Toties Jēkabam Jančevskim Andris Dzenītis labprāt piešķirtu ordeni par to, ka, saņemot piedāvājumu rakstīt jaundarbu šāda konteksta koncertam, jauneklis izvēlējies iet citu ceļu un izvēlējies parādīt ne tikai Ziemassvētkiem raksturīgo mieru, bet lielveikalu ārprātu. "Radās gluži vizuāla aina - milzīgā egle ar bumbām, lielveikals kā templis... Jēkaba darbošanos jau kādu brīdi vēroju: transformācija notiek diezgan strauji. Ja sākotnēji varēja just sev tīkamāko autoru kopēšanu, tad šobrīd tas ir viņš pats. Tā ka mans novēlējums Jēkabam - arvien vairāk un vairāk būt pašam!"

Tikām Māra uzskata, ka Jēkaba veikums nebūt nav bijusi tik liela groteska, kā sākumā varējis domāt: "Mani pārsteidza, ka tā bija rakstīta spoža mūzikla tradīcijās, ar ironiju."

Visbeidzot, Rihards Dubra. Vērtējot viņa veikumu, Andris prāto, ka no viņa sagaidījām to, ko cerējām sagaidīt. "Bet vispār jau komponistam tas ir risks - ieslīgt tajā, ko no tevis gaida..." Taču Māra no sirds slavē šī darba atskaņojumu, kas bijis viscaur brīnišķīgs, caurvīts ar čellistes Gunas Šnē solo. "Tik pirmšķirīgi noslīpētu izpildījumu gadās dzirdēt reti."

Tiesa gan, kritiskus vārdus visi mūsu eksperti velta aktiera Mārtiņa Poča radošajām izpausmēm, iejūtoties stāstnieka lomā: lai gan teksti bijuši brīnišķīgi, aktieris tos šķietami lasījis kā pirmo reizi, bieži pārsakoties un tālab viņa lasījums ne aizrāvis, ne arī saistījis.

Intas Zēgneres veidots atskats uz ērģelnieces Ivetas Apkalnas, trompetista Reinholda Frīdriha un dziedātājas Lienes Kinčas koncertu 10. decembrī Lielajā ģildē.

Uzklausām Intas Zēgneres reportāžu no Rīgas Doma. "Spožums, kas piemita Reinholda Frīdriha trompetes spēlei, ir īstais vārds, lai raksturotu visu tāvakara gaisotni Rīgas Domā. Mūzikā gaisma atmirdzēja visdažādākajās niansēs. Spožums kā visu trīs mākslinieku, augstas raudzes profesionāļu, saspēles vienotība, spēja katru opusu pasniegt kā tīrradni. Izcili veiksmīgi sastādīta programma!"

Par visa vakara emocionālo kulmināciju izvērties Artura Maskata veltījums pāragri mūžībā aizgājušajam Latvijas Nacionālā baleta premjeram Aleksejam Avečkinam - "29. sonets Orfejam". "Tas bija kā bezgalības pieskāriens pasaulei, kas ir noslēpumaina un par kuras eksistenci varam tikai nojaust. Bet nojaust varējām, pateicoties komponista spējai atklāt Rainera Marijas Rilkes kusināto domu labirintus, kā arī mākslinieku kopradīšanas brīnumam, bet īpaši gribas uzteikt Lienes Kinčas balsi," uzsver Inta.

Gandarījumu par sava darba pirmatskaņojumu Latvijā pauž arī Arturs Maskats: "Esmu tik ārkārtīgi pārsteigts par Lieni - tik ļoti skaisti viņa nodziedāja. Un tādu trompeti kā Frīdrihs nekad mūžā neesmu saticis..."

Savukārt Iveta Apkalna, satikta pēc koncerta, uzsver: "Pilnīgi droši zināms, ka šī nav pēdējā reize, kad muzicējam kopā: Reinholds ir burtiski iemīlējies Rīgas Doma akustikā un mūsu ērģelēs. Esmu sajūsmā arī par Lieni. Varbūt tā varētu kļūt par mūsu tradīciju - tieši šādā sastāvā sniegt Ziemassvētku koncertus arī turpmāk."

Reinolds Frīdrihs jūtas gluži apmulsis ne tikai no izrādītās uzmanības, bet arī sajūsmināto klausītāju dāvanām: "Vakar uzrakstīju e-pastu savam draugam Andrim Nelsonam, ka esmu lepns būt viņa dzimtajā pilsētā - cilvēki šeit ir tik sirsnīgi, un sajūta ir kā mājās!" Tāpat izcilais trompetes virtuozs dalās iespaidos par Artura Maskata darbu, kura pirmatskaņojumā kopā ar Ivetu piedalījies jau 2013. gada rudenī: "Jau no paša sākuma sapratu, ka kompozīcija būs ļoti intersanta, un tā perfekti atbilst Rilkes dzejas noskaņai. Jau teicu Arturam, ka viņam jāturpina un jāuzraksta arī pārējie Rilkes soneti..."

Sajūsmu par dzirdēto pauž arī Māra Šuba.

Trio Art-i-Shock koncerts Spīķeru koncertzālē 12. decembrī

"Izcilas, manuprāt, bija divas lietas: Gunas Šnē čella spēle - visaugstākajā, vispārākajā pakāpē, un Toši Ičijanagi kompozīcija. Bet kopumā programma nesaslēdzās vienā veselumā: katrs darbs par sevi jauks, brīnišķīgs, bet nesaskatīju šī koncerta koncepciju kopumā," uzsver Andris. Gan viņš, gan arī Inga tomēr atzinīgi vērtē Jāņa Lūsēna jaundarbu. "Tā ir mūzika, kas plūst pati no sevis."

Ansamblis L’Arpeggiata Baha kamermūzikas festivāla noslēguma koncertā 9. decembrī Lielajā ģildē.

Inga un Māra koncertu vērtē ļoti, ļoti atzinīgi. Šī bija jau ceturtā ansambļa L’Arpeggiata vizīte Rīgā, kur tas allaž tiek nepacietīgi gaidīts un silti uzņemts. Puse no šoreiz piedāvātās programmas bijusi jauna, bet puse - labi zināmi skaņdarbi, kurās darbojas jau labi zināmās lieliskās formulas, kuras ansamblis konstruējis.

"Vai šī tomēr nav tā pasaka, kuru klausoties, mēs visi pārvēršamies par bērniem un esam to gatavi klausīties vēl un vēl?" - tā aizdomājas Māra.

Programmas nedzirdēto daļu veidojuši Vidusjūras dziedājumi, un tajā liela loma uzticēta fadu dziedātājai Mizijai. "Fadu žanra attīstībā viņa ieguldījusi tik daudz no savas dzīves... To varēja just arī katrā skaņdarbā," uzsver Māra.

Visbeidzot, mūsu eksperti atzīst, ka ikviens no ansambļa mūziķiem ir izcils solists un īsta zvaigzne. Gaume, smalkums - tā ir viņu vizītkarte. Un vēl: lai gan katrs no viņiem ir izcils profesionālis savā jomā, visi mūziķi spēj arī brīnišķīgi improvizēt. Par lielāko un krāšņāko improvizāciju izvērtusies piedeva, kurā visi mūziķi izpaudušies gan regeja, gan repa stilistikā...