Šajā reizē par diviem notikumiem: "Skaņu mežu", kas 4. un 5. oktobrī norisinājās Hanzas peronā, un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) koncertu Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē 5. oktobrī, kurā viesojās diriģents Jorma Panula un solista kārtā – obojists Egils Upatnieks.

Kopā ar komponistiem Ernestu Vilsonu un Lindu Leimani izrunājam, vai jēdzieni “mūzika” un “skaņu māksla”  ir nošķirami, par komfortu un diskomfortu, kas attiecināms uz dažādām skaņas pieredzēm, par klasiskās un eksperimentālās mūzikas aktualitāti mūsdienās un citiem fenomeniem.

*

„Skaņu mežs” ir nepieradinātās jeb eksperimentālās, avangarda mūzikas biedrība un festivāls. Divu dienu laikā tajā šogad uzstājās ap 15 mākslinieku, starp tiem Gunta Gelgote ar Gundegas Šmites pirmatskaņojumu, konkrētās un ambientās elektroniskās mūzikas duets "Autechre", improvizētās avangarda mūzikas milzis Freds Frits, kā arī plaša spektra mūzikas radītājs Reivens Čakons.

Savukārt 5. oktobrī LNSO koncertā pie diriģenta pults stājās 94 gadus vecais maestro Jorma Panula, kas atzīts par vienu no 60 pasaules spēcīgākajām personībām mūzikā. Koncertā skanēja Sibēliusa, iespējams, visneprogrammātiski programmātiskākā simfonija Nr. 2 Remažorā, kā arī Riharda Štrausa dzīves nogalē radītais obojas koncerts, kurā solists bija Egils Upatnieks.