Elbas filharmonija atklāta! Septiņus gadus vēlāk kā plānots. Ar šādiem vārdiem tiešraidi no koncertzāles atklāšanas koncerta Hamburgā noslēdza Ziemeļvācijas radio kolēģis 11. janvāra vakarā.

Latvijas Radio 3 "Klasika" tika aicināta svinīgajā notikumā piedalīties un piedzīvot ārpus realitātes lidojuma iespējas, no visas sirds priecājoties par tik vērienīgu "jā" vārdu mūzikai. Hamburgā pabija un visu klātienē vēroja Inga Saksone, tāpēc pārraide Post factum šoreiz īpaša - plašs atskats uz Elbas filharmonijas atklāšanas notikumiem.

Miljonu zārks, modernisma bāka, akmens un stikla simfonija, mūzu templis - tie ir tikai daži epiteti, ar kuriem Elbas filharmonija 10 gadu laikā apveltīta.

Summa, par kādu tā uzcelta, ir gandrīz 800 miljonu eiro, un tā ievērojami pārsniedz sākotnēji iezīmētos nepilnos 200 miljonus, un ne vienreiz vien celtniecība apstājusies, piemēram, 16 reizes nomainot būvdarbu vadītāju un līdzās Berlīnes jaunās lidostas celtniecībai Elbas filharmonija kļuva par ilgstošu un problemātisku nepabeigtu objektu Vācijā.

Taču 2003. gadā, kad Elbas filharmonijas projekts pirmo reizi tika atklātībā rādīts, sajūsmai neesot bijis robežu, un hamburgieši atzinīgi atbalstījuši senās noliktavas akmens pamatstāva savienojumu ar debesīs tiecošo augšējo daļu stiklā, kas krāšņi papildina Hamburgas ainavu un iezīmē jaunu mērogu. Trīs gadus vēlāk arī tiek noformulēti divi pamatmērķi - uzbūvēt vienu no desmit labākajām koncertzālēm pasaulē un vienlaicīgi veidot ēkas pieejamību visiem.

"Šis projekts pārkāpa daudzām sarežģītības pakāpēm, kas ietvēra pārsteidzošus spriedumus un paradoksālu pretestību," Elbas filharmonijas atklāšanas preses konferencē atzina arhitektu biroja "Hercogs un Moro" pārstāvis Askans Mergentālers. "Atrašanās ostas tuvumā piedāvā īpašas satikšanās kultūrai ar industriju, un pēdējos mēnešos šo rajonu piepilda cilvēki no mūzikas pasaules, tie ļoti atšķiras no iepriekš šīs telpas apdzīvotājiem no arhitektūras un politikas aprindām. Projekts ir apdāvinātības un sasniegumu rezultāts, kas pārvarot komplicētību, atklāj demokrātiskas kultūras un demokrātiskas valdības spēju sadarboties un kopā veikt nozīmīgu darbu. Mēs zinām, ka tas nav vienkārši un mēs esam ārkārtīgi priecīgi un pateicīgi, ka varējām šajā procesā piedalīties un sasniegt šādu rezultātu."

Hamburgas pirmais birģermeistars Olafs Šolcs vērš uzmanību uz mācībām, kādas tika iegūtas ēkas celtniecības laikā.

Vispirms jau šādu ēku nevar sākt būvēt bez 500-600 miljoniem eiro, un tā bija sākotnējā kļūda, ka medijos tas netika atzīts un līdzekļu tērēšana nebija caurspīdīga.

Un tomēr ēka ir uzcelta, un viņaprāt ir svarīgi, ka to mīl gan Hamburga, gan hamburgieši.

"Tās bija smagas dzemdības, taču bērns ir adoptēts kopā ar 500 tūkstošiem apmeklētāju, kas kopš novembra sākuma dodas uz Elbas filharmoniju to apskatīt un šajā gadā varētu pārsniegt miljona robežu. Mans lielais prieks ir ēka, kas veltīta mūzikai – klasiskai un arī cita stila mūzikai šeit  būs vieta. Tās ir jaunas iespējas baudīt kultūru un ļaut mūzikai ienākt ikkatra dzīvē. Mana lielā vēlme dot iespēju katram skolas bērnam Hamburgā šeit viesoties un dzirdēt koncertus, un varbūt sajust rosinājumu kļūt par profesionālu mūziķi. Cerības saistās arī ar tiem pilsētas rajoniem, kuri bijuši tālu no mākslas pieskāriena. Varbūt mūzikas ietekme varētu sasniegt arī tos."

Atrodoties Elbas filharmonijas zālē, atklāšanas koncerta pamatideja, skaņdarbiem liekot sekot bez pārtraukuma, attaisnojās visā akustiskajā krāšņumā, apdzīvojot Lielo zāli no skatuves līdz griestiem, solistiem un ansambļiem liekot muzicēt filharmonijas augšējās terasēs. Visiedarbībāko skaņas satricinājumu sniedz orķestra lielā sastāva skanējums no apjomīga tutti līdz caurspīdīgām kamerepizodēm īpaši laikmetīgajā mūzikā, ļaujot skaņai mest lokveida viļņus un neaprobežojoties ar frontālu pretskanējumu. Mazliet ielūkosimies Elbas filharmonijas koncertprogrammās, vispirms uzklausot galvenā intendanta Kristofa Lībena-Zoitera teiktajā:

"Dāmas un kungi, jūs savā priekšā redzat laimīgu intendantu. Šī ir diezgan neticama ēka, kurā ikkatrs, kurš šeit ienāk, sajūt īpašo atmosfēru. Pēdējās nedēļās līdz 24 stundām diennaktī ir ļoti saspringti strādāts, lai izveidotu atklāšanas vakarus un sakārtotu turpmākos  notikumus. Atmosfēra ir lieliska un viss labi funkcionē!"

Programmu daudzveidību ikkatrs var izskatīt Elbas filharmonijas mājas lapā, atrodot gan apjomīgus vokāli instrumentālus opusus, gan kamermūziku, gan klavierēm veltītu īpašu programmu, gan piedāvājumu folkmūzikas un pasaules mūzikas, gan džeza un eksperimentālas laikmetīgās mūzikas cienītājiem. Latvijas lielais prieks par ērģeļmūzikas koncertu virkni, kuru turpmākos pāris  gadus veidos Elbas filharmonijas Goda ērģelniece Iveta Apkalna. Uzkrītoša ir arī apjomīgā programmas daļa, kas veltīta bērniem. Tie ir daudzskaitlīgi koncertcikli vecuma grupās detalizēti sadalītiem jaunajiem klausītājiem ar īpaši demokrātisku cenu piedāvājumu. Taču biļešu vairs nav ne uz viena no koncertiem...

Pārraides gaitā kopā ar gidu dodamies nelielā Elbas filharmonijas apskatē, uzbraucot ar garāko eskalatoru Vācijā līdz Panorāmas laukumam un novērtējot visu debespušu skatu kartītes 360 grādu leņķī, kur vienā pusē Hamburgas vecpilsēta, otrā – osta, trešajā  - urbānie rajoni un ceturtajā  - parku un ūdeņu kopaina.

No ielas līmeņa līdz pat Lielajai koncertzālei nav durvju - un šķiet, ka atvērtība arī tiešajā nozīmē – nesadalot vestibilu un arī pašu koncertzāli noslēgtos stāvos un balkonos - ir viena no Elbas filharmonijas vēstījuma zīmēm.

26 stāvu ēkā Lielā zāle iebūvēta viducī, sākot no 12. stāva, kas ir 51 metra augstumā un tiek saukta par mājas sirdi. Elbas filharmonijas mēri un izmēri ir katram apskatāmi tīmeklī, tur varam arī izpētīt ēkas izkārtojumu, jo bez lielās un mazās koncertzāles Elbas filhamonijā ir arī viesnīca ar 244 numuriņiem un 45 ekskluzīvi dzīvokļi...

10 tūkstošu paneļu veido lielās zāles sienas, kas ieguvušas nosaukumu "baltā āda", katrā no paneļiem atšķirīgu iedobīšu kopums, kas kopā likts kā liels puzlis. Zāli iekārtojis viens no pasaules vadošajiem akustiķiem Jašuhisa Tojota, kura akustikas pārbaudes un eksperimenti ir pasaulslaveni.

Mazā zāle arī ir vizuāli skaista, un siltums, ko sniedz arhitektūra, atspoguļojas arī skaņā. Zāle piedāvā fleksiblas jeb mainīgi dažādas iespējas akustikas, tehnikas un gaismu ziņā, līdz ar to iespējams veidot atšķirīgas un daudzkrāsainas koncertprogrammas.

Bet Par Filipa Klaisa būvētajām ērģelēm, kā arī gaidāmajiem ērģeļkoncertiem intervijā stāsta Iveta Apkalna.

Bet pirms nedēļas Latvijā koncertēja hamburgiete vijolniece Baiba Skride, ar kuru tikās Gunda Vaivode..

Vēl pārraidē - Ziemeļvācijas radio kolēģa Gvido Paulinga pārdomas par jaunu koncertzāli, tās vietu un lomu Hamburgā un visa Vācijā.