Šoruden ar apgāda "Aminori" gādību pie lasītājiem nonācis ilgi gaidītais franču filozofa Žila Delēza monogrāfijas “Kino” pirmās daļas "Kustībtēls" latviskais izdevums. Grāmata, kas savu atvēršanu piedzīvoja Rīgas starptautiskajā kino festivālā, ietekmējusi vairākas kino veidotāju, pētnieku un filozofu paaudzes. Kino studenti īpaši novērtēs šo papildinājumu visai mazskaitlīgajam latviski tulkoto kino teorijas izdevumu klāstam. Pārējiem tā var kalpot kā gids kino klasikas labirintos, jeb, kā raksta pats autors priekšvārdā, kā “taksonomija – mēģinājums klasificēt tēlus un zīmes”. Delēza grāmatā satiekas, minot vien daļu, Grifits, Čaplins, Eizenšteins, Hičkoks, Vigo, Bergmans, Kurosava, Bresons, Bunjuels, Pazolīni, Romērs un viņu filmas neordinārā interpretācijā, jaunos izpētes leņķos.

Par izaicinājumiem Delēza ievērojamā pētījuma tulkošanā un par tā vietu kino un filozofijas literatūras laukā - saruna ar grāmatas tulkotāju Daci Līdumnieci, tās zinātnisko redaktoru Andreju Balodi un Nacionālās filmu skolas profesoru, režisoru Dāvi Sīmani.