Viens no gada sākuma nozīmīgākajiem kino festivāliem notiek Roterdamā, te precīzi uztveramas aktuālās un vēl tikai topošās kino tendences, redzami spilgti debitantu pieteikumi, kā arī skatāmi izcili kino retumi no aizgājušajiem gadiem, ko pavada meistarklases un sarunas.

Reportāžā no Roterdamas kino festivāla - Venecuēlas filma “Cietoksnis” un režisors Horhe Tielens Armands, Francijas filma “Priekameitas” un režisori Frederiks Fontēns un Anne Pauliceviča, kā arī franču un dāņu kopŗažojuma, vēsturiskās kostīmdrāmas “Nepatikšanas ar dabu”, režisors Illums Jakobi un aktieris Entonijs Lengdons.

Venecuēlietis Horhe Tielens Armands savā otrajā pilnmetrāžā “Cietoksnis”, kas iekļauta Roterdamas Tīģera konkursa skatē, atgriežas bērnības zemē Venecuēlā. Dziļi džungļos, ko pārņēmis toksisku zelta raktuvju neprāts, režisora tēvs mēģina atsaukt atmiņā aizgājušo laiku, atjaunojot savu kādreiz pamesto mītni pie upes. Filma “Cietoksnis” ir kā savdabīgs ceļojums laikā, kur satiekas dēls režisors un viņa tēvs - vienlaikus galvenās lomas atveidotājs, kā arī galvenā varoņa prototips. Filmas nosaukums, La Fortaleza tulkojums divējādi- gan kā cietoksnis, gan kā gara spēks.

Horhe Tielens Armands:

"Mans būtiskākais nodoms, veidojot šo filmu, bija atmiņu atmodināšana vai drīzāk iemūžināšana, mana tēva tēla iemūžināšana. Vēlējos iemūžināt filmā vietu, kuras nepārtrauktu izzušanu es izjūtu. Man bija ļoti svarīgi, lai filmas darbība notiktu mūsdienu Venecuēlā, svarīgi šādi iemūžināt vēsturisko brīdi, kas maina valsts un tās vēstures identitāti.

Pati filmēšana ilga 42 dienas, bet pirms tam jau sešus mēnešus bija notikusi filmēšanas lokāciju meklēšana. Atrodoties džungļos, mēs bijām savā ziņā veiksminieki, jo, kamēr tur filmējām, valsti piemeklēja krīze, pārtraukumi elektrības padevē, Venecuēlai bija jāsaņem humanitārā palīdzība no Kolumbijas, tur bija iesaistītas arī Savienotās valstis. Valdība slēdza gaisa telpu, tika rīkoti asi protesti. Bet mēs tikmēr atradāmies šajā komūnā, kurai bija sava, neatkarīga elektrības ražotne pie ūdenskrituma, un laikā, kad valstī nebija elektrības, mums tā bija nepārtraukti. Kad visa valsts gāja protestos, mēs par to nemaz nenojautām, jo tur, dziļi džungļos, nav pat radio, mēs bijām izolēti. Protams, atrodoties šādā izolācijā, divdesmit cilvēku grupā, jūs kļūstiet par ģimeni. Dažreiz tas ir vienreizēji, bet dažreiz - frustrējoši".

Limelight jeb skatuves gaismu programmā, kur ierasti skatāmi festivālu favorīti, apbalvotās filmas, šogad iekļauta arī franču režisoru dueta Frederika Fontēna un Annes Paulicevičas filma “Priekameitas”- Pauliceviču šo filmu veidot ierosināja kāds raksts avīzē - tas bija stāsts par sievietēm, kuras katru rītu pavada bērnus uz dārziņu, un pašas dodas strādāt dienas darbu kā prostitūtas uz tikai pāris kilometrus attālo Beļģiju, jo tur bordeļu darbība ir atļauta ar likumu.

Arī filmas centrā ir trīs sievietes, kas dzīvo dubultu dzīvi. Aksela, Dominika un Konso ik rītu satiekas piemājas autostāvvietā, lai dotos pāri robežai un pavadītu dienu bordelī jau kā Atēna, Sirke un Hēra.

Frederiks Fontēns:

"Tas ir stāsts par to, kā rodas solidaritāte.  Jo šīs trīs sievietes atrodas ļoti sarežģītos dzīves brīžos, ar kuriem viņas vienatnē nespētu tikt galā. Solidaritāte, manuprāt, ir universālāka tēma, bet mums simpatizē tas, ka šis stāsts tiek stāstīts caur trim sievietēm, kuras turklāt ir tieši šādā konkrētā situācijā."

Anne Pauliceviča: "Es to redzu kā feministisku stāstu. Pavisam noteikti, jā es gribēju rakstīt par ikdienas dzīvi, ikdienas varonību. Mēs izmantojam šo paradoksu, stāstot par sieviešu varonību caur prostitūcijas prizmu, bet būtībā es vēlējos vērst filmā stāstu par jebkuras sievietes ikdienu.

Noslēdzošajā raidījuma sarunā - dāņu režisoru Illumu Jakobi un britu aktieri  Entoniju Lendgodu, kurš atveido galveno lomu Jakobi filmā  “Nepatikšanas ar dabu”. Šī filma, kas nupat piedzīvoja pasaules pirmizrādi Roterdamas Bright Future konkursa skatē, ir Jakobi debija pilnmetrāžā. Režisors un operators ar ievērojamu pieredzi alpīnismā savu pirmo filmu veidojis par astoņpadsmitā gadsimta īru izcelsmes politiķi un filozofu Edmundu Bērku, kurš izdzīvo savu pusmūža krīzi, pirmo reizi mūžā dodoties dabā - ekspedīcijā uz Francijas Alpiem, kurp viņu vilina sniegotas vīzijas. Bērka vienīgā pavadone ir brāļa atsūtītā kalpone Avaka no viņam piederošajām Amerikas plantācijām, kas nepagurstoši nes ceļojuma somas, un ik pa brīdim atjauno pūderējumu Bērka parūkai.