LSM ziņās: Filmas «Pasaules sirds» režisore Meščaņinova cenšas neskatīties krievu kino

"Es cenšos neskatīties krievu kino, jo nevēlos tikt uzlūkota tā kontekstā" - tik tieša savos izteikumos ir režisore Natālija Meščaņinova, kuras filma “Pasaules sirds” nupat ieguva Rīgas Starptautiskā kino festivāla galveno balvu.

Lai gan sākotnēji režisore bija iecerējusi veidot filmu par ekoteroristiem, rezultātā esam nonākuši gluži pretējā teritorijā - “Pasaules sirds” galvenais varonis ir nomaļas medību suņu audzētavas veterinārārsts, kurš meklē vietu, kur justos iederīgs: savas mājas, savu ģimeni - patvērumu jeb pasaules sirdi.

Intervijā Kristīnei Simsonei režisore Meščaņinova, kas vairāk pazīstama kā dokumentālā kino veidotāja, ieskicē savu īpašo paņēmienu filmas personāžu izveidē, kurš tāpat ir dziļi balstīts dokumentālā kino veides tehnikās.

"Iepazīstu savu iespējamo filmas varoņu vidi, pavadu tajā zināmu laiku, kā arī mēdzu lūgt Marinas Razbežkinas dokumentālā kino studijas audzēkņiem palīdzību izpētes procesā," atklāj režisore. "Pāris reizes mēs izmantojām paņēmienu, kad kāds dokumentālā kino režisors pieslēdzas scenārija izstrādes procesam, dodoties izbraukumos uz plānoto filmas varoņu vidi, un safilmējot diezgan daudz materiāla, kurš dod mums zināmu īstenības sajūtu. Tādējādi mēs iegūstam lielu apjomu dažādu sīku detaļu, kuras paši nekad neiedomātos, nepazīstot šos apstākļus."

Tāpat viņai ļoti interesanti sķiet visu scenārija tapšanas laiku iesaistīties reālās dzīves procesos. "Piemēram, rakstot scenāriju Borisa Hļebņikova filmai “Aritmija”, gadu tusējām kopā ar ārstiem, un rezultātā filmas personāžu raksturi, tai skaitā arī filmas galvenā varoņa tēls, tika būvēti, apvienojot šo mediķu personību iezīmes - to, kā viņi runā, kā reaģē, ar kādu pārliecību rīkojas. Kad visa šī informācija iegūta, uzsūkta tādā tīri jutekliskā, nevis žurnālistikas līmenī, tad jau šos tipāžus var ierakstīt scenārijā.”