Pavasaris uzņēmis pilnus apgriezienus, un jau sesto gadu pirmās siltās dienas varam sagaidīt ar dokumentālajam un antropoloģiskajam kino veltīto Rīgas Pasaules filmu festivālu.

Retāka, neparastāka un skaistāka kino medniekiem jau labi zināmais Elizabetes ielas kinoteātris "Kino Bize" ir atvēris jaunas durvis uz pagalmu, un savās viesmīlīgajās telpās no 25. Līdz 28. aprīlim uzņems ne tikai festivāla skatītājus, bet arī dažādus starptautiskus viesus un lektorus.

Pasaules filmu festivālā šogad redzēsim filmas ar spēcīgu un personīgu autora klātbūtni. Tās būs filmas par citādību, zaudējumu, jaunu prasmju un pieredzes iegūšanu -

pētot Sibīrijas ņencu ziemeļbriežu ganu ikdienu, sagaidot ģimenē piedzimstam bērnu vai piedaloties labas nāves rituālos Indijas pilsētā Varanasi.

Festivālu nupat kā atklāja pasaulslavena lietuviešu izcelsmes amerikāņu eksperimentālā kino režisora Jona Meka viena kadra filma "Pastaiga", kuras laikā viņš lēnā solī dodas pa Ņujorkas bulvāriem un sānieliņām, atminoties gan īstus, gan izdomātus notikumus.

"Piejūras klimata" studijā ar pavisam īstiem stāstiem par vēl gaidāmo Rīgas Pasaules kino festivālā viesojas tā producente Ieva Lange un "Kino Bize" saimnieks Māris Prombergs.

Un tad arī pāris ieteikumu programmas izvēlē no Rīgas Pasaules Filmu festivāla programmas kuratora Daniela Alena. Vaicāts, kādi bijuši atlases kritēriji, izvēloties filmas, viņš atklāj: "Mūs interesēja autobiogrāfisks kino, tāds, kas vēsta pirmajā personā, kur filmas veidotājs kaut kādā ziņā ir arī filmas personāžs. Filmas, kas kaut ko atklāj par to veidotājiem. Ļoti daudzas no filmām, ko saņēmām, bija izteikti personiskas filmas. Stāsti, ko tās atklāja, bija gluži kā privāti noslēpumi, situācijas, kuras filmu veidotāji centās atrisināt, vai tikt ar tām galā. Filma tad kļūst par rīku, vai veidu, kā izpētīt šīs dažādās problēmas.

Mūsu atlasītās filmas it kā atver dažādus logus uz to, kā cilvēki dzīvo, ar ko viņi nodarbojas, un kā viņi sevi uztver, kā attiecas pret citiem.