Katru gadu ar nepacietību tiek gaidīts viens no kino industrijas lielākajiem notikumiem – ASV Kino akadēmijas balvas “Oskars” pasniegšana. Tā kā iepriekšējais gads kino ir bijis smags, un pandēmijas apstākļos lielāko filmu pirmizrādes ir palikušas “iesaldētā” statusā, šogad arī “Oskaru” balvas pasniegšanā dominēja vairāk neatkarīgā kino pārstāvji. Galveno – labākās filmas titulu – ieguva Hlojas Žao drāma “Klejotāju zeme” ar Frēnsisu Makdormandu galvenajā lomā. Hloja Žao arī kļuva par tikai otro sievieti “Oskaru” pasniegšanas vēsturē, kura saņēmusi balvu par labāko režiju. Taču Makdormanda saņēma savu jau trešo balvu par labāko aktierdarbu.

Šogad pati ceremonija noritēja neierastā gaisotnē ar vairākām izmaiņām ierastajā “Oskaru” secībā. Spriežot pēc atsauksmēm presē un sociālajos medijos, šīs izmaiņas netika uzņemtas labi, un arī ceremonijas zemie reitingi liecina par to, ka interese par “Oskariem” krītas. Kas varētu būt galvenie iemesli šim popularitātes kritumam, kādas bija nominēto filmu galvenās tendences, kā arī cik lielā mērā “Oskari” ir politisks pasākums – šos un citus jautājumus komentē Paula Bērziņa un Sergejs Musatovs, kuri ir arī divu populārāko Latvijas kino podkāstu (“Kino Kults” un “Mans draugs kino cilvēks”) pārstāvji.