20. novembrī apritēja 60 gadi kopš Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva dibināšanas. 1963.gadā arhīvs tikai izveidots, lai vienkopus saglabātu fotogrāfijas, filmas un skaņu ierakstus. Arhīvs - uzkrāj, apraksta, glabā, stāsta uzkrātos stāstus un izrāda bagātīgo krājumu.

Pēdējos 30 gadus arhīvs mājvietu atradis Šmerļa meža ielokā, blakus Rīgas Kinostudijai, kas šogad svin jau 75. jubileju. Lai gan līdz pašam arhīvam mēdzam aizdoties retāk, tā audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālā krātuve redzidzirdilatviju.lv gan pulcē aizvien lielāku skatītāju un tāpat arī lasītāju un klausītāju skaitu. Te pieejamas gan arhīva digitalizētās un restaurētās filmas, gan fotogrāfijas, skaņu ieraksti un dažādi ar krātuves kolekcijām saistīti dokumenti. Pēdējos desmit gadus arhīvu vada Dace Bušante, kas viesojas “Piejūras klimata” studijā, lai sniegtu plašāku ieskatu, kā norit ikdiena arhīvā, kā veidojas tā krājums, cik daudz laika aizņem vienas filmas digitalizācija, un kādu papildinājumu mēs varam drīzumā sagaidīt restaurēto filmu pulkam.