Pavisam drīz – 15. decembrī – tiks pasniegtas gadskārtējās Eiropas Kinoakadēmijas balvas jeb European film Awards.

Tāpēc "Piejūras klimatā" runājam par šīs balvas vēsturi un arī par tām nominētajām filmām, kuras šobrīd ir – vai ļoti drīz būs – skatāmas Latvijas kinoteātros: Pāvela Pavļikovska "Aukstais karš" un Mateo Garones "Dogmens".

Eiropas kinoakadēmijas EFA balva tiks pasniegta 31 reizi un apbalvošanas ceremonija šogad  norisināsies Seviļā, Spānijā. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas tradīcija ir ka vienu gadu balva tiek pasniegta tās “sēdeklī”, proti, Berlīnē un ik pārgadus – kādā no Eiropas Savienības pilsētām. 2014.gadā šis notikums notika arī Rīgā, mūsu Operas namā un domāju, ka daudziem mūsu kinoinstudrijas pārstāvjiem tas bija ļoti spilgts mirklis, redzēt šo ceremoniju tuvplānā un arī tās aizkulises.

Eiropas Kinoakadēmija tika dibināta 1988. gadā kā sava veida Eiropas izcilāko kinomākslinieku atbilde ASV kinoakadēmijai, “Oskariem” un amerikāņu kino dominancei kinoteātros.

Pirmais Eiropas kinoakadēmijas prezidents bija neviens cits kā Ingmars Bergmans. Šobrīd EFA prezidents ir režisors Vims Venderss,  valdes priekšsēdētāja – Agneška Holanda un akadēmija apvieno ap 3500 Eiropas kinoprofesionāļus, arī, protams no Latvijas. Viens no pirmajiem balvas saņēmējiem bija poļu režisors Kšištovs Kešļovskis, kurš pateicības runā teicis: "Es ceru, ka Polija ir daļa no Eiropas."

"Aukstais karš"

Šogad uz Eiropas kinoakadēmijas balvu pārliecinoši pretendē cits poļu režisors – Pāvels Pavļikovskis ar savu jaunāko filmu “Aukstais karš”, kura arī nominēta “Oskaram” kā labākā ārzemju filma un kuru no 7. decembra varēsim skatīt Rīgas kinoteātros.

Starp citu, savu pirmo Eiropas kinoakadēmijas balvu par filmu “Ida” Pavļikovskis saņēma toreiz Rīgā, uz mūsu Opernama skatuves no aktrises Līvas Ulmanes rokām.

Lai gan kino un televīzijas  industrijā 1957. gadā dzimušais Pavļikovskis strādāja jau labu laiku un viņa darbi bija novērtēti arī ar prestižām balvām – tomēr “Ida”, filma kas atnesa viņam pasaules slavu,  bija pirmā ar kuru viņs kā režisors  atgriezās Polijā – veidojot filmu ļoti polisku, ļoti austrumeiropisku un ļoti universālu reizē.

Līdzīgi ir ar viņa jauno darbu “Aukstais karš” - tas ir izteikts  Austrumeiropas, Polijas stāsts un vienlaikus – mīlestības stāsts, melodrāma, kā saka pats Pavļikovskis, saprotas jebkur pasaulē. Arī “Aukstais karš” pretendē gan uz Eiropas Kinoakadēmijas balvu, gan “Oskaru” kā labākā ārzemju filma.

Pāvels Pavļikovskis: "Jā, dīvaini, sākot rakstīt filmas scenāriju, es domāju, ka tas būs kamerstāsts par dieviem cilvēkiem, bet pamazām tas izauga par episku vēstures un laikmeta atainojumu.

Sākumā producenti un finansētāji lasīja scenāriju un priecājās – o, cik labi, tikai pāris tēlu, nu divi, trīs, nu labi – četri…un tad parādījās Austrumberlīne, Parīze… tā ka tas ir intīms neliels stāsts ar pasaules mērogu.

Jūs sakāt, ka filma ir veltījums jūsu vecākiem. Jā, savā ziņā tā ir, lai gan viņu realitātes attēlojums filmā būtu daudz garlaicīgāks, daudz ilgāks un daudz sarežģītāks. Es vienkārši paņēmu viņus kā tēlus, iedevu varoņiem viņu vārdus – es teiktu, ka filmas stāsts, viņu sarežģītās attiecības, krīzes, valstu un partneru mainīšana, atgriešanās vienam pie otra – tas viss ir manu vecāku stāsta iespaidots, bet filmas pārim ir sava dzīve, kas, protams, pilnībā neatbilst īstenībai. Tā ir melodrāma ar reālistiskām detaļām.

Es negribēju taisīt tradicionālu biopiku, kurā viss tiek loģiski izskaidrots, viena aina izaug no iepriekšējās, ir daudz dialogu, kas izskaidro varoņu motīvus – tas man šķiet tāds miris kino.

Es uzņēmu tādu filmu, kādu pats gribētu redzēt, veidojot vizuāli un emocionāli izteiksmīgas ainas un cerot, ka publika sapratīs, pati aizpildīs nepateikto informāciju – bet nebiju simtprocentīgi drošs, tāpēc, redzot publikas reakcijas tagad, varu būt laimīgs."

Eiropas kinoakadēmijas balvai nominēti arī abi “Aukstā kara” galveno lomu tēlotājo – Joanna Kuliga un Tomašs Kots.

Joanna Kuliga bija redzamā arī filmā “ Ida”  kā epizodiskas lomas atveidotāja – restorāna dziedātāja, un rakstot “Aukstā kara” scenāriju, Pavļikovskis esot domājis par viņu.

"Es cerēju atrast mūziķi, kurš patiešām prot virtuozi spēlēt klavieres, tas vienmēr ir sarežģīti – kombinēt  mūziķa un aktiera kvalitātes vienā tēlā. Tomašs bija lielisks, viņam piemita arī lomai nepieciešamā āriene. Ar abiem bija kopējas kino proves, abi ir spēcīgi raksturi, abi galīgi nav aktieri kas dara visu lomas vārdā, viņi vispirms ir jāpārliecina,  abi ir jūtīgas dvēleles – tas prasīja laiku un darbu, lai rastos ķīmija; tas bija process – viss jau ir process, jūs zināt. Filmas sagatavošana – kastings, lokācijas, prasīja aptuveni gadu," stāsta Pavļikovskis.

"Dogmens"

Vēl viena Eiropas kinoakadēmijas apbalvojumam nominēta filma, kura šobrīd ir skatāma Latvijas kinoteātros un par kuru es gribētu pastāstīt, ir itāļu režisora Matteo Garones filma “Dogmens”.

Ar ko šī filma ir īpaša? Pirmkārt, filma savā dekonstruē mafija un kriminālās vides filmu žanru, kas parasti tiek stāstīts no pilnīgi cita skata punkta un ar ar citiem akcentiem, ir jau izveidojies pat tāds kā žanra kanons, kādām epizodēm, tēliem, pat dialogiem un mūzikai jābūt klasikā mafijas stāstā. Vienuvārduskaot, klišejas.

Pirmkārt, “Dogmens” tiek stāstīts no ciema mafijas pamuļķa un mazā cilvēka skatpunkta.

Otrkārt, filma ir attīrīta gan no visām žanra klišejām, gan romantikas un cēluma, kāds nereti tiek izmatots šādos stāstos – filmas darbība risinās brutālā un primitīvā  pasaulē, kurā ciema lokālās mafijas grupiņas pasaules skatījums tiek pretnostatīts suņu pasaulei – tā ir vide, kurā strādā filmas varonis un kurā viņš neapšaubāmi jūtas labāk nekā cilvēku pasaulē.

Treškārt, “Dogmens”  ir lielisks kino valodas spēka paraugs, tajā, gluži kā Pavļikovska filmās, nav daudz dialogu, pļāpāšanas, skaidrošanas skatītājam ar teksta palīdzību, režisors strādā ar kinematogrāfiskiem vizuāliem līdzekļiem.

Un gluži tāpat kā Pavļikovska filma – un vispār  – labas filmas – tā ir reizē ļoti lokāla, ļoti itāliska un reizē universāla, saprotama jebkur pasaulē. Filma bija iekļauta 71. Kannu kinofestivāla konkursa programmā. “Palmas zars” par labāko vīrieša lomu un īpašs “Palmas zars” tika arī suņu ansamblim.

Eiropas kinoakadēmijas balvas tiks pasniegtas 15. decembrī, balvu pasniegšanas ceremonijai varēsim sekot līdzi arī tiešraidē Eiropas Kinoakadēmijas EFA  interneta vietnē, bet filmas skatīties Rīgas kinoteātros.