24. februāra vakarā tika pasniegtas jau 74. Berlīnes starptautiskā kinofestivāla balvas. Galvenā balva "Zelta lācis" nonāca pie režisores Mati Diopas par dokumentālo filmu “Dahomeja”. Šī hibrīdfilma apvieno dokumentālu materiālu, kurā fiksēta divdesmit sešu Dahomejas karalistes dārgumu pārvešana no Parīzes atpakaļ uz Beninu. Aizkadrā dzirdams suģestējoši zemas balss aizkadra stāstījums, kas it kā pieder vienai no grandiozajām skulptūrām, kas saudzīgi tiek ievietotas konteineros garajam ceļojumam.

Pēc tam, kad vairāk kā pirms simts gadiem franču karaspēka no valsts izvestā dārgā krava ir atgriezusies Beninas republikā, kādreiz pazīstamā kā Dahomejas karaliste, Abomejas-Kalavi universitātē sākas garas un karstas debates par to, kā reaģēt uz sakrālo figūru atgriešanos mājās.

Vai tā ir nozīmīga uzvara pār koloniālisma apēnoto pagātni, vai tomēr maznozīmīgs solis, ņemot vērā to, ka vēl vairāki tūkstoši mākslas darbu palikuši nepārvesti. Savā runā Diopa teica, ka šī balva ir pagodinājums ne tikai viņai, bet arī visai redzamajai un neredzamajai kopienai, ko filma pārstāv.

Lielo žūrijas balvu "Sudraba lāci" saņēma korejiešu režisors Hons Sansū (Hong Sangsoo), par savu liegi komisko filmu “Ceļotāja vajadzības”, kurā Seulā klīstošu franču valodas skolotāju atveido Izabella Ipēra. Žūrija apbalvoja arī franču autorkino klasiķi Bruno Dimonu par apokaliptisko zinātniskās fantastikas komēdiju “Impērija”.

Dimons savas pateicības runas vietā no telefona atskaņoja lakonisku mākslīgā intelekta vēstījumu: “Kino nav dzimuma, kino nav ādas krāsas, kino ir kino”.

Berlināles filmas vērtē arī neatkarīgās žūrijas, kurās šogad bija klātesošas arī Latvijas pārstāves. Starptautiskās kino kritiķu asociācijas FIPRESCI žūrijas sastāvā filmas vērtēja kinokritiķe Dārta Ceriņa, bet Ekumeniskajā žūrijā Latviju pārstāvēja producente Marta Romanova.

Berlinale Series Market bija iekļauta režisoru Staņislava Tokalova un Jura Kursieša daudzsēriju filma "Padomju džinsi", kas nupat kā startējusi kinoteātros, bet Foruma skatē, kuras programmā īpaša uzmanība tiek pievērsta pārdomām par kino mediju, sociāli māksliniecisko diskursu un īpašu estētikas izjūtu,

pasaules pirmizrādi piedzīvoja un Ekumeniskās žūrijas balvu saņēma režisora Dāvja Sīmaņa jaunākā spēlfilma "Marijas klusums".

Latvijas (Mistrus Media) un Lietuvas (Broom Films) kopražojumā tapusī filma ir vēsturiska drāma, kas veidota pēc Eiropā strādājušās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dramatiskā dzīvesstāsta motīviem un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise no Vācijas dodas uz Padomju Savienību, lai parūpētos par savu mazmeitu, un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieci un upuri.

Vēl pirms brauciena uz Berlināli režisors Dāvis Sīmanis viesojās “Piejūras klimata” studijā, sniedzot ieskatu “Marijas klusuma” kino pasaulē.