Pirms nepilnas nedēļas tika izdalītas jau septiņdesmit trešā Berlīnes starptautiskā kino festivāla balvas. Pēc pandēmijas izraisītiem divu gadu pārbaudījumiem, ar lozungu “Let’s get together” jeb “Sanāksim kopā” festivāls atgriezās pie tā ierastās formas - norises klātienē, kinoteātros. Atgriešanās izvērtās veiksmīga: Berlīnē ieradās aptuveni 20 000 akreditētu profesionāļu no 132 valstīm, tostarp 2800 mediju pārstāvju. Kopumā tika pārdoti 320 000 biļešu, kas ir tuvu "Berlināles" skatītāju skaitam pirms pandēmijas.
"Berlināles", kur vienmēr bijušas aktuālas sociālas un politiskas tēmas, atklāšanā, video tiešsaistē skatītājus uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Papildu uzmanība tika pievērsta zemestrīcē Sīrijā un Turcijā cietušajiem un izdzīvojušajiem, kā arī situācijai Irānā, festivālam paužot savu atbalstu ar filmu atlasi, paneļdiskusijām un solidaritātes pasākumiem, kā arī ar atbalstu filmu veidotājiem. Savukārt "Berlināles" goda viesis šogad bija amerikāņu režisors Stīvens Spīlbergs, kuram tika pasniegts Zelta lācis.
Galvenā konkursa žūrijā šogad darbojās amerikāņu aktrise Kristena Stjuarte (Kristen Stewart), vācu kino režisore Valeska Grīzbaha (Valeska Grisebach), rumāņu režisors Radu Žude (Radu Jude), aktieru atlases vadītāja pasaulslavenām filmām, Fransīne Meizlera (Francine Maisler), pagājušā gada Berlināles galvenās balvas ieguvēja, spāņu režisore Karla Simona (Carla Simón), daudzkārt godalgotais Hongkongas producents Džonijs To (Johnnie To), kā arī irāņu aktrise Golšifteka Farahani (Golshifteh Farahani), kura tika izraidīta no valsts pēc atteikšanās nēsāt hidžābu, filmējoties projektos ārpus Irānas, un kura aktīvi atbalstīja Mašas Amini nāves izraisīto Irānas sabiedrības pretošanās kustību.
"Zelta lāci" kā labākā filma šogad saņēma neierasta izvēle - Nikolā Filibēra dokumentālā filma “Uz Adamāna” (Sur l’Adamant), kas vēsta par unikālu dienas aprūpes centru – tā ir peldoša būve, Sēnas vidū, Parīzes sirdī, kas piedāvā atelpas brīdi ļaudīm ar garīga rakstura traucējumiem. Filma ļauj skatītājiem uzkāpt uz “Adamāna” klāja, iepazīstot pacientus un to aprūpētājus, kas kopīgi rada katru centra dienu no jauna.
"Sudraba lāci jeb lielo žūrijas balvu saņēma Latvijas skatītājiem jau pazīstamais vācu režisors Kristians Pecolds par filmu “Sarkanās debesis”. Tā ir Pecolda triloģijas, kas aizsākās 2020. gadā ar filmu “Undīne”, otrā daļa. Turklāt, arī “Sarkanajās debesīs” vienā no galvenajām lomām redzama “Undīnes” aktrise, Pola Bīra. Pecolds atsaucas uz savu mūžībā aizgājušo mentoru, eksperimentālo filmu veidotāju Harunu Faroki, kurš teicis: “vienmēr jādomā uzreiz par triloģiju, lai būtu pie kā strādāt. Vienlaikus domāt par to kā sērijveida darbu bet strādāt arī pie atšķirībām. Mazliet kā 40. un 50. gados, kad režisori veidoja vienu filmu pēc otras, bet tām bija zināma korelācija.”
"Sudraba lācis" par labāko režiju tika piešķirts franču vecmeistaram Filipam Garelam par filmu “Lielie Greizie rati” (Le grand chariot), kas vēsta par ģimeni, kas jau trešajā paaudzē vada leļļu teātri. "Mēs esam ģimene, bet ne tikai. Mēs esam tāda teātra trupa, kādu jūs vairs nesastapsiet".
Sudrabotais lācis par labāko scenāriju nonāca pie vācu režisores Angelas Šanelekas par filmu “Mūzika”, kas piedāvā ķēniņa Edipa mīta brīvu interpretāciju. Arī filmas sižetiskais izklāsts ir tuvu mītam – kādā vētrainā naktī, Grieķijas kalnos, tiek atrasts jaundzimušais. Mediķis Eliass ar sievu mazuli, ko nosauc par Jonu, pieņem savā ģimenē un uzaudzina. Jau pieaudzis, Jons pēc traģiska negadījuma nonāk cietumā, kur iepazīst uzraudzi Iro. Viņi tiecas viens pēc otra klātbūtnes, Iro ieraksta Jonam mūziku, ko atskaņot ieslodzījumā – Monteverdi, Bahu, Pergolēzi, bet tad jaunietis sāk zaudēt redzi. No šī mirkļa, ik reizi, kad viņš piedzīvos zaudējumu, Jons kaut ko iegūs arī pretī. Par spīti neredzīgumam, Jona dzīve būs piepildītāka, kā jebkad.
Balvu par izcilu māksliniecisko ieguldījumu žūrija piešķīra operatorei Elēnai Luvārai (Hélène Louvart) par veikumu itāļu režisora Džakomo Abrucēzes (Giacomo Abbruzzese) filmā “Disko puika” (Disco Boy). Savdabīgā ceļa filma seko Aleksejam, jaunam baltkrievu vīrietim, kurš bez dokumentiem šķērso visu Eiropu, lai pievienotos franču leģionam apmaiņā pret Francijas pilsonības apsolījumu. Viņam nav, ko zaudēt, izņemot paša dzīvību. Alekseju spēlē izcilais vācu aktieris un dejotājs Francs Rogovskis, kura spējas filigrāni pārvaldīt ikkatru ķermeņa stīgu sniegušas būtisku ieguldījumu šīs, ļoti labu fizisko formu un vienlaikus ievainojamību pieprasošās lomas izveidē.
Ekumēniskās žūrijas balvu saņēma Meksikas filma “Totēms”, kas ir tikai otrā režisores Lilas Avilesas pilnmetrāža. Savā debijas filmā, “Istabene”, Avilesa par darbības vietu izvēlējās ierobežotu telpu - viesnīcas istabu, un līdzīgs paņēmiens redzams arī šoreiz- “Totēma” kino telpa ir plaša māja, kurā draugi un radi visas dienas garumā pulcējas uz dubultu rituālu- smagi slimā gleznotāja Tonas dzimšanas dienu un reizē atvadu svinībām- gaisā ir jūtams, viņa izdzišana ir vien laika jautājums. Arī filmas dvēselē valda dualitāte – gatavošanās jezga un svinību spontanitāte sevī nes arī filmas nosaukumā minētā totēma arhaisko un garīgo dimensiju.
Starptautiskās kino kritiķu asociācijas FIPRESCI balva aizceļoja pie Austrālijas autorkino meistara, Rolfa de Hēra metaforiskās pasakas par postkoloniālisma nepārejošo ļaunuma ēnu “Laipnības izdzīvošana” (The Survival of Kindness).
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X