Šoreiz - par divām izstādēm, kas abas ir ļoti atšķirīgas un katra savā ziņā - arī ļoti vērtīga. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā skatāmi mākslinieka un folklorista Jāņa Krēsliņa akvareļi un fotogrāfijas no 19. gadsimta beigām, bet izstāžu zālē "Arsenāls" tikko atklāta tekstilmākslinieka Pētera Sidara personālizstāde "Tveramā kustība".

"Ja arī Jāņa Krēsliņa vārds pirmajā mirklī var šķist pazīstams, tomēr liekas, ka šis Jānis Krēsliņš nav rados ne ar Jāni Krēsliņu, dzejnieku un vēsturnieku no Ņujorkas, ne ar Jāni Krēsliņu, kultūrvēsturnieku un bilbiotekāru no Stokholmas. Kaut gan izrādīties vēl var viss kaut kas, jo, spriežot pēc izstādes un tās sakarā izdotās grāmatas ir skaidrs, ka šo personu ir vērts iepazīt tuvāk un pētīt dziļāk," uzskata Ieva Lejasmeijere.

Jānis Krēsliņš, ar ko iepazīstamies Nacionālā vēstures muzeja izstādē, dzimis 1865. gadā Alsviķu pagastā, bet par viņa dzīves beigām 20. gadsimta 20. gados nav nekādu drošu ziņu. Izstāde rīkota par godu Jāņa Krēsliņa 150 gadu jubilejai. Un tajā redzamas liecības – akvareļi, zīmējumi un fotogrāfijas – kuras viņš vācis etnogrāfiskās ekspedīcijās 1894., 1895. gadā pēc Latviešu biedrības pasūtījuma, lai sagatavotu materiālu Latviešu etnogrāfiskajai izstādei, kas tika rīkota sakarā ar desmito Viskrievijas arheoloģisko kongresu Rīgā.

Izstādītajos attēlu mērķis bijis lietišķs – dokumentēt, rādīt, kā tolaik izskatās un dzīvo latvieši. Zīmēti un gleznoti latviešu tradicionālo māju tipi, plānos ieskicēta arī plašāka kultūrvide ap mājām un viensētām. Fotogrāfijas, kas, no mākslas vēstures viedokļa, ir visvērtīgākā Krēsliņa mantojuma daļa, izstādē redzamas lielākoties kā slaidšovs ekrānā.

Toties tās pamatīgāk var aplūkot lieliskajā muzeja un izdevniecības "Neputns" kopīgi izdotajā grāmatā "Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs”. Un mākslas zinātnieces Intas Pujātes rakstā par Krēsliņa fotogrāfijām var pārliecināties, ka sajūsma par šiem uzņēmumiem nav kaut kāda mana kaprīze, bet šī mantojuma – gandrīz 300 oriģinālu fotokopiju – vērtību iespējams pamatot ar profesionālu mākslas zinātnieka analīzi un interpretāciju.

"Es arī īsti nezinu, kāda vēl cita mākslas un kultūras vērtību popularizēšanas stratēģija būtu tik iedarbīga kā pielīdzināšana pasaules kultūras zvaigznēm, metriem un pīlāriem, tāds kā Rīga – mazā Parīze komplekss tur ir, bet tiešām – kā citādi vienā teikumā pateikt, ar ko tik vērtīgas Jāņa Krēsliņa fotogrāfijas, kā vien salīdzinot ar slaveno vācu tipāžu kolekcijas autoru, ietekmīgo Augustu Zanderu vai franču fotogrāfu, pirmspārbūves Parīzes ainu dokumentētāju Eiženu Atžē," uzsver Ieva Lejasmeijere un aicina par grāmatu pastāstīt vienu no tās autorēm – vēsturnieci Sanitu Stinkuli, kura arī izveidojusi māksliniekam Jānim Krēsliņam veltītu izstādi Nacionālajā vēstures muzejā.

Grāmatu, kas ir gan rakstu krājums, gan Krēsliņa mantojuma zinātnisks katalogs, var iegādāties muzejā, grāmatnīcās un izdevniecībā "Neputns".

Bet izstāžu zālē "Arsenāls" skatāms pavisam kas cits. Pētera Sidara personālizstādē “Tveramā kustība" ir daudz iespēju baudīt tīru, vizuāli iedarbīgu, plastiski izteiksmīgu mākslu. Pirmajā zālē laminēti gleznojumi izvīti pa telpu, tiem var sekot ar acīm, staigāt cauri kā pa labirintu un skatīties un skatīties, kā krāsas un formas redzamas cita caur citu un kustības, virzības iespaids ir tiešām acīmredzams. Arī otrajā zālē izvietotie darbi sagādā daudzpusīgu vizuālo iespaidu.

"Pasāžas" tapšanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.