Šoreiz "Pasāžā" - divas izstādes, viena saruna un trīs ieteikumi. Ivars Drulle, Ģirts Muižnieks, Ivars Runkovskis, Zaiga Putrāma, Arturs Bērziņš un Rasa Jansone. Lieliska sabiedrība!

Un tātad. Šoreiz mazliet ciešāk ielūkojamies divās Rīgas centra galerijās – “Almā” atklāta Ivara Drulles personālizstāde “Manai dzimtenei”, bet netālu esošajā galerijā XO apskatāmas Ģirta Muižnieka jaunākās gleznas.

Ieva Lejasmeijere teic, ka Ivara Drulles izstādē “Mana dzimtene” paveras īsti bēdīga aina uz Latvijas laukiem. "Tematiskais centrs, teiksim tā, ir pamestas lauku mājas un drupas. Darbu izstādē ir daudz, mākslinieks pārliecina, ka viņam patīk un padodas strādāt visdažādākajos medijos – tur ir video, kinētiska instalācija, analogā fotogrāfija un arī īsta kārtīga norūsējusi tēlniecība. Objektu ļoti daudz, un viss vienos vārtos -  bēdīgos. Skatoties šo izstādi, nāk prātā arī Viktorijas Ekstas un Kristapa Epnera poētiskie diezgan darbi par līdzīgu tēmu – tās aktualitāti nevar noliegt. Mākslinieks saka, ka šai izstādē neraugās uz to kaut kā kritiski, bet gan meditatīvi, jo urbanizācija vienkārši notiek, un ne tikai Latvijā, bet te tas noticis kaut kā sprādzienveidīgi."

Tuvāk par izstādi un tajā esošajiem darbiem vēsta pats mākslinieks Ivars Drulle.

Pēcāk kopā ar Ivaru Drulli dodamies uz Ģirta Muižnieka izstādi. Kā atzīst Ieva Lejasmeijere, "no bēdīgās, apcerīgās Ivara izstādes nonācām tādā kā deviņdesmito bezrūpībā, šarmantās gleznās. Pirms tam, jau skatoties šo izstādi, ienāca prātā Helēna Heinrihsone - līdzība tāda, ka viņi abi ir ļoti pievilcīgi mākslinieki un abi nemainīgi labi glezno, viss, ko viņi glezno, izskatās pēc viņiem, bet nekad neapnīk un nav sajūtas, ka viņi atražo savu rokrakstu vai tamlīdzīgi. Viss vienmēr ir tāpat, bet vienlaikus svaigi un kaut kā dzīvīgi un priecīgi. Jā, viņu mākslā iekšā ir spēks un prieks."

Visbeidzot, ieteikumi tuvākajām dienām. Aizbrauciet uz Daugavpili, kur Zaiga Putrāma gleznojusi divas saules, meditējot par satikšanos un siltumu. Aicinājums doties uz Olaini skatīties Artura Bērziņa "Attēldarbus", un uz Cēsīm - apmeklēt Rasas Jansones personālizstādi, kur pirmoreiz kopā redzams trīs gadus tapušais ekspresīvo iespaidīgo gleznu cikls ar kopējo nosaukumu "Ģimenes. Mammai ir kupris. Bērns spēlē cīņu par varu. Tēti kāds sargā".