"Šoreiz iztēlojieties, ka vedu jūs pastaigā pa trim Rīgas galerijām, kurās apskatāmas trīs ļoti dažādas mūsdienu latviešu glezniecības izstādes... Galerijas "Daugava" Vecrīgas telpās tikko atklāta Birutas Delles gleznu izstāde ar nosaukumu "Ikdiena", bet "Daugavas" jaunajā izstāžu telpā Ausekļa ielā jaunā kuratore Elza Kampara piedāvā savu studiju biedru jaunu gleznotāju izstādi "Kaut kur", izstādē piedalās Madara Neikena, Edgars Soprāns un Dagne Ventiņa. Bet abām "Daugavas" telpām pa vidu – Jēkaba ielā galerijā "Jēkabs" apskatāmas Līvas Pakalnes jaunākās gleznas," – tā "Pasāžas" pieteikumā kārdina Ieva Lejasmeijere. Par visu plašāk klausieties raidījumā!

Biruta Delle skatītājiem ir zināma autore. Kāds atcerēsies viņai raksturīgos Pārdaugavas skatus, kāds – daudznozīmīgās, visādus filozofiskus konceptus un sabiedriski politiskas atsauces ietverošas figurālās gleznas, bet kādam atmiņā uzausīs nekonkrēts priekšstats par mākslinieces rokrakstu ar tumšajām kontūrām un tādu kā dramatismu visā visā, ko viņa glezno, vai tā ir ainava vai kas cits.

Jaunākās izstādes darbi apliecina, ka māksliniece joprojām bez gleznošanas nevar, kā viņa teikusi savas monogrāfijas autorei Andai Treijai.

Grāmatas moto ir Birutas Delles citāts: “Tā būtu augstākā laime, ja varētu gleznot katru dienu, kad prāts atslēgts no visa cita un būtu tikai darbs. Tas ir kā ceļš uz Golgātu, un katra diena ir kā pirmā reize – atkal un atkal riskēt.”

Izstādē “Ikdiena” sastopamies ar Birutas Delles tik raksturīgo un pazīstamo formu stilizāciju un ir jauni motīvi – tādas kā neobligātas, neuzstādītas, vienkārši no ikdienas skatījuma izkadrētas klusās dabas ar visu ko, kas uz galda ir: puķu vāzes, datora monitors, krūzītes, un, piemēram, tumši zaļš krekls, kas līd pāri galda malām un ir galvenais gleznas varonis. Tā ir glezniecība, kas atsaucas uz apkārtējo redzamo pasauli, neko neproblematizē, nepēta, ierauga, izbauda un uzglezno. Cita lieta – cik vienkārši tas izklausās un cik sarežģīti ir – kaut ko vienkārši uzgleznot.

Iebilde par darbu atlasi, ko varētu vēlēties, tādu kā kuratora vai vienkārši palīga skatu no malas, lai kaut kā mērķtiecīgāk veidotos tā saziņa ar gleznām.

Otrā “Daugavas” izstādē redzams kas pilnīgi cits. Arī gleznas, kas tapušas pavisam nesen, bet to autori ir pavisam no citas paaudzes un nodarbojas mākslā ar pavisam ko citu. Par izstādi Ieva Lejasmeijere aicinājusi pastāstīt tās kuratori, jauno mākslas zinātnieci Elzu Kamparu.

Virtuālo pastaigu jeb pasāžu noslēdzam ar izstādi, kurai Ieva Lejasmeijere vēlas pievērst īpašu uzmanību. Tā ir Līvas Pakalnes gleznu izstāde galerijā “Jēkabs”. "Saprotu, ka ziemassvētki un jaunais gads ar leģitīmajiem kičīgiem vizuļiem visapkārt ir beidzies un tagad nu pārējo gadu tādiem cilvēkiem, kam ir kaut kāda nepieciešamība pēc krāšņuma un enerģiskas, spridzinošas un spirdzinošas krāsainības. Līvas Pakalnes gleznas Latvijā izstāda ik pa laikam, taču viņa nav no māksliniekiem, kurus mēdz pieminēt visādu balvu un citu panākumu kontekstā. Nošķīrums, ko viņa pārstāv, tā sauktais popsirreālisms, it kā attīstās un pastāv pats par sevi, kā tāda subkultūra, kas nedarbojas pēc tā sauktās nlielās, parastās vai vispārīgās kultūras noteikumiem."

Latvijā zināmākās gleznotājas, kas arī attiecas uz šo pašu popsirreālismu, ir Jana Briķe un Agate Apkalne. "Varbūt iztēlojieties bālas gleznas ar bālām, it kā pārāk daudz asiņu zaudējušām mazām meitenītēm ar vāji slēptām vardarbības pazīmēm un vāji slēptu sado mazo saturu. Tā ir Jana Briķe. Un, ja jums atmiņā uzpeld sapņaini tēli, kas darbojas tādā kā Aizspogulijas vidē, tad tā ir Agate Apkalne. Bet Līvai Pakalnei viss ir citādi un ļoti noteikti – viņa glezno frontālus, centrētus personāžus uz ļoti krāšņa ornamentāla, sarežģīta un efektīga fona ar visādiem dažādiem zīmīgiem aksesuāriem. Tā estētika līdzinās kaut kam līdzīgam spāņu baroka tēlniecībai ar inkrustētajām asarām, vai pareizticīgo ikonām ar dārgakmeņiem rotātajiem šķitiem jeb vairogiem, vai Dainas Dagnijas pērļu madonnām," stāsta Ieva Lejasmeijere.

Diemžēl ar pašu mākslinieci tikties nav iespējams, jo viņa nu jau diezgan ilgi dzīvo Spānijā, Sardīnijā, un vispār esot ļoti noslēgts cilvēks. Bet Ieva piedāvā paklausīties, kā Līvas Pakalnes gleznas komentē Jānis Piesis, kurš ir cieši saistīts ar mākslas pasauli.