3. novembrī Rīgas Domā Maksa Rēgera 150. jubilejas gadam veltītā koncertā pirmoreiz kopā muzicēs vijolniece Paula Šūmane un ērģelnieks, komponists Aivars Kalējs. Programmā līdzās Rēgera ērģeļdarbiem un miniatūrām vijolei un ērģelēm izskanēs arī Arkandželo Korelli Folia Rēgera versijā un Johana Sebastiāna Baha korāļprelūdija O Mensch bewein dein Sūnde gross – arī Rēgera pārlikumā.

Sarunā uzzinām arī par neseno debiju kā Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga vieskoncertmeistarei, šī rudens koncertceļojumiem Eiropā un atkaltikšanos ar "Trio Baltia" Vīnes klasiķu programmā, kas izskanēs Lūznavas muižā un koncertzāles "Lielais dzintars" kamerzālē.

Ērģelēm Makss Rēgers rakstījis daudz. Kādas Jums kā vijolniecei līdz šim ir bijušas attiecības ar Rēgera mūziku?

Rēgers, starp citu, arī vijolei ir diezgan daudz rakstījis - gan solo, gan ar klavierēm, un man ir bijusi saistība ar viņa prelūdijām un fūgām vijolei solo. Bet šī programma ar ērģelēm jau ir cits līmenis, tā kā viņš pats bijis ērģelnieks.

Kāda loma ir vijolei, muzicējot duetā ar ērģelēm?

Jāteic, ka to lielo smagumu un dziļo saturu lielā mērā nes ērģelnieks, šajā gadījumā lieliskais maestro Aivars Kalējs. Viņš to tiešām izcili dara. Un uz šī milzīgā pamata es varu būvēt savu melodiju, kas ir kaut kas pavisam debešķīgs. Rēgera mūzika ir ļoti garīga un savā ziņā filozofiska, daudzdimensionāla. Tieši ērģeles ir tas instruments, kas visspilgtāk izsaka visu, ko viņš vēlējies pateikt. Vijoles loma ir kā tāda gara balss tajā visumā, kas notiek apkārt.

Kā būvēta šī programma? Droši vien būs kāds ērģeļu solo, kādi dueti.

Jā, mēs būvēsim programmu pamīšus. Būs ļoti daudz ērģeļu varenā skanējuma darbu, kas mīsies ar ļoti interesantiem vijoles darbiem, ar kuriem man lielā mērā ir pirmā saskaršanās. Esmu ļoti pateicīga Aivaram, ka viņš ir sameklējis šo programmu un sastādījis to skaistā gājumā, kāpumā.

Ja tieši par vijoles skaņdarbiem – spektrs ir diezgan plašs. Spēlēsim Romanci, kas ir diezgan agrīns darbs, ļoti romantisks. Ja var ticēt tam, kas rakstīts, Rēgers pats teicis, ka tas jau pārāk vienkāršs skaņdarbs, bet esmu pārliecināta, ka klausītājiem tas patiks. Toties pārējie vairs nav vis tik vienkārši. Mēs atskaņosim arī Largo. Rēgers notīs ļoti interesanti ir norādījis specifiskas lietas, kādas neesmu redzējusi nevienam citam komponistam, piemēram, viņš visā skaņdarbā
ir uzrakstījis, uz kuras stīgas grib, lai spēlē. Parasti stīdziniekiem ir pilnīga brīvība  izvēlēties, kā veidot šo interpretāciju, ar dažiem izņēmumiem. Bet šajā skaņdarbā uz katras nots ir uzrakstīts, kurai stīgai tai jābūt. Šis Largo tiešām ir mistiska, garīga kompozīcija, kur fiziski no skaņu vibrācijām var sajust šo garīgo dimensiju, raksturu. Ir debešķīgais, kas ir 3 pianissimo rakstīts, un tad ir zemie reģistri. Protams, visam pamatā ir ērģeļu strauji mainošās harmonijas, modulācijas, hromatismi, kas veido pilnīgi neticami spēcīgu iespaidu.

Kā Rīgas Doms Jūs iedvesmo?

Stāvot pie šīm varenajām ērģelēm, es sajutu, cik cilvēks ir mazs un niecīgs uz Visuma fona. Man šķiet, ka tāda ir galvenā doma, ka ir šī lielā katedrāle, baznīca un ērģeles, kas vēstī par Dieva varenību un garīgām lietām, un tas liek cilvēkam aizdomāties, ka cilvēks nav Visuma centrs, un mums ir jādomā par kaut ko vairāk kā tikai par sevi.

Aivara Kalēja rakstīto mūziku Jūs esat spēlējusi, bet vai iepriekš esat arī muzicējuši kopā?

Nē, šī ir pirmā reize, un es esmu ļoti priecīga un pagodināta, jo esmu liela viņa mūzikas fane. Diezgan nesen spēlēju viņa solo Tokātu vijolei, kas ir tiešām lielisks darbs, un arī citi viņa darbi ļoti rezonē ar mani. Bet arī kā izpildītājmākslinieks viņš, protams, ir augstākās klases, tāpēc man tiešām ir liels, liels pagodinājums un pateicība.