4. aprīlī pulksten 19 Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē pianists Andrejs Osokins un Kremerata Lettonica stīgu trio, kurā muzicē vijolniece Madara Pētersone, altiste Jevgēnija Frolova un čellists Pēteris Čirkšis, aicina uz kamermūzikas vakaru "Vientuļais eņģelis".

Koncertā skanēs Pētera Vaska stīgu trio "Vientuļais eņģelis" – dziļi emocionāls un garīgi pacilājošs darbs, kas veltīts mieram un līdzcietībai, Roberta Šūmaņa brāzmainais Klavieru kvartets Nr. 1, kas tiek uzskatīts par vienu no romantisma laika kamermūzikas šedevriem un tapis laikā, kad Šūmanis pievērsās līdzsvara meklējumiem starp klavieru virtuozitāti un stīgu saskaņu, kā arī Tālivalža Ķeniņa Klavieru kvartets Nr. 1, kurā Eiropas mūzikas tradīcijas savijas ar latvisko melodiju intonācijām.

Pirmdienas "Pārmijās" plašāk par šo koncertu runājam ar vijolnieci Madaru Pētersoni.

Anete Ašmane-Vilsone: Ieskatoties orķestra "Kremerata Baltica" kalendārā, redzam, ka aprīlis un maija pirmā puse nav tik aizņemta, un tas nozīmē, ka ir laiks kamermūzikai mazākos sastāvos – vai tā?

Madara Pētersone: Laiks kamermūzikai ir absolūti vienmēr! Un mums, visiem mūziķiem, kas uzstāsimies sestdien, tā tiešām ir dzīves degsme un nepieciešamība – tikties un spēlēt. It īpaši šobrīd.

Atgādināsim, ka trio "Kremerata Lettonica" izveidojās 2020. gadā, pandēmijas laikā, kas bija īstais brīdis kamermūzikai. Kopš tā laika vēl aizvien muzicējat kopā dažādos sastāvos, un šoreiz tas būs stīgu trio, turklāt ar jums kopā būs pianists Andrejs Osokins. Tā taču nav pirmā satikšanās, vai ne?

Absolūti ne pirmā! Tā patiesi ir burvīga satikšanās, un mēs arī turpinām tikties.

Tā dzīvē ir pamatīgā vērtība – atrast draugus, un mēs tiešām esam draugi: draugi mūzikā un draugi arī dzīvē. Strādājot mēs iedvesmojam viens otru.

Starp citu, tas nav speciāli, bet ir viena sakritība. Jūs minējāt pandēmijas gadu, kad izveidojās "Lettonica" stīgu nonets – tā bija Gidona [Krēmera]ideja, jo orķestris tobrīd nevarēja [pilnvērtīgi] strādāt. Pirmais noneta koncerts izskanēja 2020. gada decembrī, koncertzālē "Gors". Bet tieši aprīlis un maijs bija mēneši, kad ar Jevgēniju un Pēteri apmainījāmies ar e-pastiem un telefona zvaniem, un jau stīgu trio sastāvā vasarā uzstājāmies gan Siguldā, gan Valmierā. Tā ka mūsu trio bija pirmsākums pirms pirmsākuma. 

Jūs vieno muzikālā un cilvēciskā draudzība – droši vien sakrīt arī skatījums uz mūziku, repertuāru un interpretāciju?

Noteikti. Tas ir kopīgs mums visiem, un tad nu mēs to ceļu arī esam izvēlējušies iet kopā. Runājot par šī koncerta repertuāru: aizmetnis bija vēlme apgūt Šūmaņa Klavieru kvartetu Mibemolmažorā Op. 47, kas nebūt nav bieži spēlēts darbs. Bet tas ir tik fenomenāli skaists! Domājot par Šūmani, droši vien, ka visiem pirmkārt prātā nāk viņa klavieru kvintets, kas sarakstīts tajā pašā gadā, kad kvartets – 1842. gadā, kas Šūmanim bija ļoti ražīgs gads. Kvartets rakstīts tieši tajā pašā tonalitātē, kādā kvintets, taču nez kāpēc kvartets nedaudz grimst aizmirstībā.

Un jūs vēlaties tam notraukt aizmirstības putekļus? 

Jā, tas jau ir visinteresantākais!

Kurš tad vēlas to, kas ir rokas stiepiena attālumā? Visi vēlas to, kas nedaudz jāpameklē un kas grūtāk dabūjams.

Tomēr koncerta nosaukums "Vientuļais eņģelis" nāk no Pētera Vaska, kuram aprīlis ir lielās jubilejas mēnesis.

Mūsu koncerts Dzintaru koncertzālē notiek Klusajā sestdienā. Domājot, kuri autori spēj atainot dvēseles ciešanas, vienlaikus sniedzot arī gaismu, secinām, ka

tā ir laime – dzīvot vienā laikā ar komponistu Pēteri Vasku. Viņš ir fenomenāls cilvēks, komponists, mūziķis. Gaisma un mīlestība, kuru viņš izstaro, ir tik ļoti suģestējošas...

Var jau būt, ka tas nāk no komponista tēta, kurš bija mācītājs: runā, ka viņš bijis tik ļoti liesmojošs, tik kaismīgs savās runās, ka draudze bijusi gatava doties viņam līdzi, lai kur viņš vestu. Man šķiet, ka līdzīgi ir ar Pēteri – gan ar viņu mūziku, gan viņu pašu: gan viņu satiekot, gan viņā klausoties. Intervijas, kas šobrīd ar viņu pieejamas publiskajā telpā – tās klausīties tiešām ir laime! Pētera "Vientuļais eņģelis" ir burvīgs darbs, oriģinālā rakstīts orķestrim "Kremerata Baltica" un pirmatskaņojums veikts tepat Rīgas Domā, kopā ar Gidonu Krēmeru. Versija klavieru trio ir otrā redakcija, kuru pirmatskaņojis Trio Palladio. Pats Pēteris ir stāstījis, ka skaņdarbs vēsta par vientuļo eņģeli, kurš vēro izpostīto zemi ar asarām acīs, tomēr ir mīlestības pilns. Viņa spārnu pieskāriens sniedz mierinājumu un dziedinājumu. Šis darbs ir tieša atbilde uz sāpēm. Bet tas ir ļoti skaists...

Pilnu sarunu klausieties audioierakstā!