"Nekādu "teijāteri" mēs nespēlēsim, tomēr kaut kas tajās sarunās un aktiera vientulībā pie "Skype" ir," - tā par ārkārtējās situācijas diktētajos apstākļos tapušo daudzsēriju tiešsaistes izrādi "Jūsmotāji", saka izrādes režisors, idejas autors un Dailes teātra radošais direktors Viesturs Kairišs.

Daudzsēriju tiešsaistes izrādes pirmās divas sērijas interneta vidē – Dailes teātra mājaslapā un Youtube kanālā – būs skatāmas no 17. aprīļa pēcpusdienas. Informācijai par nākamajām sērijām, ko šobrīd plānots publiskot piektdienās, skatītāji aicināti sekot Dailes teātra sociālo tīklu kontos.

Roberta Mūzila "Jūsmotāji" ir īpaši virtuālajai videi paredzēta daudzsēriju tiešsaistes izrāde, kurā labākās teātra tradīcijas apvienotas ar virtuālās vides risinājumiem.

"Nolēmām, ka izmantosim šo situāciju, darot to, ko neesam iespējuši reālajā dinamiskajā dzīvē, un ķersimies pie lietām, kuras līdz šim neesam paspējuši paveikt – piemēram, iedziļināties sevī, literatūrā, lasīt lielos romānus.

To gribēju jau Jaunajā Rīgas teātrī, arī "United Intimacy" – jau sen Silvija Brice bija lieliski iztulkojusi šo Mūzila lugu. Nu, izcils materiāls!

Tāda dvēseles vivisekcija, kuru allaž esmu gribējis iestudēt, bet kaut kā likās pārāk intelektuāli, pārāk gari, un bija arī jautājums, kādā formā to ielikt.

Tas nav bijis ne kaut kur publicēts, ne arī izrādīts. Un pēkšņi šis laiks pavēra iespēju pievērsties tieši šim darbam – kaut kam pilnīgi pretējam, ko mēs varētu gaidīt no tik dinamiskas mākslas kā teātris: iedziļināties un ļaut "Skype" versijā kopā ar aktieriem doties šajā bezgalīgajā Mūzila pasaulē. Būtu grūti iedomāties, kā mēs to varētu izdarīt normālajā, reāllaika formātā.

Tā ka mēs darām kaut ko tiešām fundamentālu.

Pats Kairišs nebūt neuztver šo laiku traģiski – drīzāk novērtē tā piedāvātās iespējas un kopā ar ģimeni izbauda pavasari dzimtajā Latgalē. "Vakar bija vētra – plīts aizgāja pa gaisu, visu pūta atpakaļ. Bet pavasaris te ir – ir gājputni, katru rītu iekāpju upē uz pāris sekundēm, eju uz mežu.

Ainava, kas man apkārt, ir milzīgs ieguvums. Tik ilgi piedzīvot pavasari – tas man bija atņemts, ilgi dzīvojot Rīgā. Ar mani tas noticis varbūt pirmo reizi dzīvē!

Situācija jāpieņem tāda, kāda tā ir. Nevajag krist histērijā un jāsaprot, ka mūsu galvenais ieguldījums ir sēdēt mājās, nevazāties apkārt – tas ir mūsu fundamentāli svarīgais ieguldījums.

Jāiziet tam tuksnesim cauri – lai gan tās nav ne četrdesmit dienas, ne arī četrdesmit gadu, arī četri mēneši ir kaut kas ļoti nozīmīgs. Es pret šo laiku izturos kā pret kaut ko ļoti nozīmīgu un atbildīgu – kā pret laiku, kura varbūt nekad vairs nebūs. Galvenais – nekrist depresijā, bet smelt to, ko šis laiks piedāvā."

Pilnu sarunas versiju meklējiet šeit!