Pirmdien, 14. jūnijā, plkst. 19.00 tiešraidē no Rīgas Doma Orķestris "Rīga" ar koncertu Pia Memoria pieminēs pirms 80 gadiem patvaļīgi deportētos Latvijas iedzīvotājus un viņu dzimtu likteņus. Solisti – čelliste Māra Botmane un mežradznieks Mārcis Miķelsons. Koncerts būs skatāms bez maksas orķestra kontos Youtube un Facebook vietnēs un klausāms Latvijas Radio 3 "Klasika".

Traģisma noskaņas mīsies ar gaišām skumjām un apceri Orķestra "Rīga" diriģenta, mākslinieciskā vadītāja Valda Butāna veidotajā latviešu un ārvalstu komponistu skaņdarbu programmā. Tā koncertā izskanēs kā lūgšana par komunistiskā genocīda upuriem un politiski represētajiem visā pasaulē.

Bet jau šobrīd ar Valdi Butānu tiekamies sarunā.

Dina Dūdiņa-Kurmiņa: Kāds bija galvenais virsuzdevums, veidojot šo piemiņas koncertu?

Valdis Butāns: Šogad atceres diena ir īpaša – aprit astoņdesmit gadi, kopš šis traģiskais notikums piedzīvots. Mūsu virsuzdevums paliek nemainīgs gadu no gada, bet

šoreiz sajūta ir skaudrāka – par netaisnības pārvarēšanu, pārdzīvošanu, samierināšanos un arī kaut kāda gaišuma atrašanu šajā visā stāstā. Jo ir jau ne tikai traģiskie stāsti, kuru ir ļoti daudz, - šajā traģiskajā kopainā ir arī gaiši stāsti, kas parāda, cik cilvēki tajā laikā bijuši stipri.

Domāju, katram ģimenē ir kāds piemērs, kurš vēsta ne tikai par ciešanām, bet arī par to, cik stipri bijuši mūsu cilvēki, kam izsūtījumā paveicās izdzīvot. Tas mūsu koncertā atspoguļosies arī muzikāli – būs gan traģiskā un filosofiskā mūzikas daļa, gan arī gaišais skats – caur pārdzīvoto uz nākotni.

Cik vienkārši vai komplicēti ir veidot šādu piemiņas koncertu programmas? Jo no vienas puses gribas apstāties un atgādināt, no otras puses ir vēlme, lai nav pārāk drūmi, pārāk traģiski.

No vienas puses ir vienkārši, no otras puses – nav. Vienkārši ir tāpēc, ka Latvijas mūzikā netrūkst skaņdarbu, kas piemēroti piemiņas un sēru dienām. No otras puses – pēdējos gados sekojot mūsu tradīcijai un veidojot gan 14. jūnija, gan 25. marta programmas, negribas atkārtoties gadu no gada. Jo tas skaņdarbu loks, kas veltīts mūsu orķestra sastāvam, jau sāk atkārtoties. Gribas meklēt jaunas krāsas.

Šis gads ir arī īpašs, jo pandēmijas ierobežojumu dēļ, kas bija līdz šim, nepiesaistām nevienu kori, nevienu solistu.

Plānojot šo koncertu, nevarējām paredzēt, kāda būs situācija, tāpēc ir tikai instrumentālie solisti – viens ir no mūsu pašu vidus, Mārcis Miķelsons, bet otra ir brīnišķīgā čelliste Māra Botmane. Šoreiz iztiksim bez vokālā elementa, kas mums tradicionāli bijis klātesošs šāda veida koncertos.

Vēl interesanta šķautne šajā programmā – pirmo reizi pēc ilgiem laikiem izskanēs fragments no mūsu lieljubilāra Romualda Jermaka Rekviēma pirmās daļas, ko viņš savulaik veltījis vīru korim un ērģelēm.

Skaņdarbs, šķiet, nav skanējis kopš 90. gadu vidus. Koncertā esam iekļāvuši šo darbu Viļņa Šmīdberga aranžijā un manā pārlikumā tieši orķestrim bez vokālā elementa – varbūt daudziem tas būs jaunatklājums.

Otra interesanta nokrāsa šajā koncertā – pēdējo gadu laikā ik pa laikam esam pasākuši atskaņot skaņdarbus arī mazākam sastāvam, un šajā gadījumā tas būs Knuta Nisteda opuss Pie memoria – tas ir piecdaļīgs skaņdarbs deviņiem metālpūšamajiem instrumentiem, kurus noslēguma daļā papildina arī perkusionists. Tas būs noslēgts, noapaļots cikls ar ļoti, ļoti augstvērtīgu mūziku, kas brīnišķīgi parāda metālpūšamo instrumentu krāsas.

Būs arī Selgas Mences mūzika – viena daļa no cikla "Laika vējos" un Gundegas Šmites skaņdarbs, ko viņa savulaik veltījusi sava tēva piemiņai ar Baha tēmas citātu un izmantojumu. Un būs arī klasiskā pūtēju orķestra vērtība – amerikāņa Džona Bārnsa Čānsa Elēģija.

No Nisteda opusa esat patapinājuši arī visa koncerta nosaukumu. Pamīšus kārtosiet latviešu mūziku un ārzemju autorus?

Jā, lai mums pietiek spēka un arī vajadzīgajos brīžos ir pareizie akcenti no dažādiem aspektiem. Mūsu skaņdarbu klāstu papildinās divi brīnišķīgi solisti: čelliste Māra Botmane atskaņos Jāņa Ivanova slavenā Čellkoncerta lēno daļu, kas viņai padodas ļoti, ļoti skaisti – tas būs mūsu pārlikums, kas ir citādāks nekā klasiskā orķestra pārlikumi.

Otrs solists būs mūsu pašu orķestra mežragu grupas koncertmeistars Mārcis Miķelsons ar Mendeļa Baša "Pasaku" – tas ir viens no viņa retajiem oriģināldarbiem, jo Mendelis Bašs, kā zināms, mūsu orķestrim veltījis daudzas ļoti meistarīgas instrumentācijas un pārlikumus, bet oriģinālmūzikas klāsts viņam nav tik liels. Un šis ir viens no gadījumiem, kad varēsim dzirdēt viņa orģinālmūziku labu solistu un orķestra izpildījumā.

Šo koncertu pagaidām baudīsim tiešraidē, bet vai ieskicējas jau kaut kādi tuvākie nākotnes plāni, kad varēsiet aplausus arī klātienē baudīt?

Aplausus klātienē ceram baudīt pēc atvaļinājuma, kas mums sāksies neilgi pirms Jāņiem.

Esam arī plānojuši Latvijas Radio studijā ierakstīt vienu jaunās latviešu mūzikas disku, ko turpināsim darīt arī augustā un septembrī.

Ar klausītājiem ceram tikties jau pēc atvaļinājuma. Brīvā dabā mēs gan esam jau paspējuši sniegt vienu miniperformanci, bet cerēsim, ka situācija arvien vairāk uzlabosies un tiksim ātrāk pie saviem klausītājiem [arī iekštelpās]. Mēs tiešām esam noilgojušies pēc dzīvas reakcijas uz to, ko mēs darām, jo to tiešām var just, kā publika klausās, kā reaģē, un mūziķiem enerģētiski tas nozīmē ļoti, ļoti daudz.