Sestdien, 25. februārī, koncertzālē “Cēsis” Trio Palladio – vijolniece Eva Bindere, čelliste Kristīne Blaumane un pianists Reinis Zariņš - aicina uz programmu “Dumkas”, kurā iekļauti Mečislava Veinberga un Antonīna Dvoržāka darbi, kā arī poļu komponista Zigmunta Krauzes “Elēģijas” pirmatskaņojums.

“Šī programma ir mūsu reakcija uz pašreizējo karu, bezspēcīgs niknums par šo rūpīgo ļaunuma kultivēšanu un sāpes par katra kara bezjēdzību. Bet visi trīs mūsu izvēlētie komponisti arī rāda pāri šai tumsai stāvošu cilvēcīgumu, cilvēka iekšējo skaistumu, ticību gaismai un dzīvībai un prasmi jēgpilni dzīvot,” atklāj Trio Palladio mūziķi.

Zigmunta Krauzes jaundarbs klavierēm, vijolei un čellam “Elēģija” radīts īpaši latviešu mūziķu ansamblim: “Pirmoreiz tuvāk iepazināmies ar Krauzes mūziku 2018. gadā tieši koncertzālē "Cēsis", kad noslēdzām savu rezidences gadu ar viņa darbu "Kvartets Piedzimšanai", piedaloties klarnetistam Antonam Dresleram.

Krauzes mūzikas valoda ir ļoti neparasta, citāda, nekā varētu gaidīt, un arī iespaids, ko tā spēj atstāt uz klausītāju un izpildītāju, ir pārsteidzošs un paliekošs.

Šī koncerta ierakstu aizsūtījām autoram, un viņš bija tik apmierināts ar tā lasījumu, ka piedāvāja tieši mums uzrakstīt kaut ko pavisam jaunu. Kopš šī dāsnā piedāvājuma esam pārdzīvojuši pandēmiju, Krauzem šogad aprit jau 85, taču viņš joprojām ne vien komponē, bet pats kāpj uz skatuves kā koncertējošs pianists. Šo nervu, šo nopietno mērķtiecību un nepastarpināto spēku var skaidri just arī viņa jaundarbā "Elēģija", kurš arhetipiskā valodā izsakās par kara sāpēm un bezjēdzību. Mēs esam pagodināti, ka drīkstam pirmatskaņot šo darbu, un tā ir laime, ka tas var notikt atkal tieši koncertzālē "Cēsis".”

Programmā iekļauts arī Mečislava Veinberga Klavieru trio op. 24, kas radīts 1945. gadā, un Antonīna Dvoržāka trio “Dumkas”

Trio mūziķus uz sarunu aicināja Dāvis Eņģelis, izvaicājot par poļu komponista Zigmunda Krauzes mūziku, skaņraža prasmi salēnināt mūzikas virzību un radīt priekšstatu par sastingušiem skaņas notikumiem, par to, kāda mūzika atskaņojama kara laikā un kā vienotā koncertidejā salejas Krauzes, Veinberga un Dvoržāka mūzikā.

Eva Bindere par Z. Krauzes darbu: "Izteiksmes līdzekļi, kurus viņš izmanto, nekādā ziņā nav ekstrēmi.

Viņam nav lielu eksperimentu, salīdzinot ar Valentīnu Silvestrovu, kuru mēs spēlējām nesen. Šis darbs šķiet brīžiem pat ārkārtīgi romantisks un harmoniski pareizs, bet tajā pašā laikā viņš "Elēģijā" ļoti izmanto ritmisko zīmējumu un kāpina emocijas, liekot visus šos ritmus vairākos slāņos.

Tas viņam patika arī jau atskaņotajā klarnetes skaņdarbā, kur viņš ļāva brīvu iespēju katram nonākt savās skaņdarba beigās. Man likās neierasti un dīvaini, ka katrreiz var šos klucīšus salikt pēc savas vēlmes. Meita teica – kā seriālā Black Mirror, kur vari pats izvēlēties vidu, beigas un tālāko attīstību. Viņš, jau tiešām būdams klasiķis 90 gadu vecumā, ar savu mūziku prot panākt ļoti svaigu sajūtu. Nav sajūtas, ka tas ir jau dzirdēts un nospēlēts, bet viņam ir tas savs. Var just, ka viņa prāts ir ļoti intensīvs un dzīvs."